Atrisināsim grafiski šādu problēmu.
Problēma par optimālu pirkšanas plānu. Kādas valsts pieprasījums pēc naftas produktiem (miljonos tonnu) ir šāds:
|
Tiek sastādīts šķidrās naftas pirkšanas plāns nākamajam gadam.
Naftu iepērk no diviem atsevišķiem avotiem (apzīmēsim tos ar A un
B). Naftas A un B sastāvs (procentos) ir
šāds.
|
Naftas no avota A cena par vienu tonnu ir $ , bet naftas
no avota B cena par tonnu - $
. Cik jānopērk naftas no
abiem avotiem, lai nodrošinātu valsti ar nepieciešamo degvielas
daudzumu un samaksa par šķidro naftu būtu
minimālā?
Atrisinājums. Formalizēsim doto problēmu.
Apzīmēsim:
Pirkšanas ierobežojumi:
![]() |
Mērķa funkcija - pirktās naftas cena:
Tātad matemātiski doto problēmu var formulēt šādi:
Nav būtiski, ka nevienādībās (3.9) figurē zīme . Ja
nevienādību (3.9) abas puses pareizinātu ar
``-1'', tad šīs nevienādības būtu formā
(3.7).
Konstruējot pieļaujamo apgabalu
ir mērķtiecīgi nevienādības (3.9) pārrakstīt šādi:
![]() |
![]() |
Pieļaujamais apgabals ir attēlots 3.3. zīmējumā.
Tātad pieļaujamā apgabala robežu veido divas koordinātu līnijas un
šādas taisnes:
taisne ar vienādojumu
;
Ierobežojumiem
atbilst kopas:
- pusplakne virs taisnes
;
- pusplakne virs taisnes
;
- pusplakne virs taisnes
;
- pusplakne, kurā
;
- pusplakne, kurā
.
Pieļaujamais apgabals - kopu
Mērķa funkcijas līmeņlīniju vienādojums
![]() |
![]() |
Kad , līmeņlīnija iet caur punktu
, kad
,
līmeņlīnija ieņem stāvokli
. Secinājums: palielinot
parametru
, līmeņlīnijas tiek paralēli pārnestas uz augšu. Ir
skaidrs, ka eksistē parametra
vērtība, kuru apzīmēsim ar
, kurai līmeņlīnija
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
|
![]() |
![]() |
![]() |
![]() ![]() |
|
![]() |
![]() ![]() |