Matemātika
DU TSC
Nākamais: 3.2. Lineārās programēšanas uzdevumu risināšanas grafiskā
Augstāk: 3. LINEĀRĀS PROGRAMMĒŠANAS UZDEVUMI
Iepriekšējais: 3. LINEĀRĀS PROGRAMMĒŠANAS UZDEVUMI
1. problēma. Aplūkosim
-plaknes
apgabalu, kuru nosaka nevienādības:
Šis apgabals ir attēlots 3.1. zīmējumā. Plaknes
punkti, kuri apmierina nevienādību
, atrodas zem taisnes
, kuras
vienādojums ir
; punkti, kuri apmierina
nevienādību
, atrodas zem taisnes
,
kuras vienādojums ir
. Ņemot vērā nosacījumus
un
, secinām, ka apgabals, kuru nosaka
nevienādības (3.1), (3.2) un (3.3), ir
daudzstūris
.
Aplūkosim taišņu saimi
 |
(3.4) |
parametram
piešķirot dažādas vērtības. Ja
, tad
(3.4) nosaka taisni ar vienādojumu
jeb
Šī taisne iet caur punktu
un 3.1. zīmējumā ir apzīmēta
ar
.
Jautājums. Kādām parametra
vērtībām taisne (3.4) satur kopējus punktus ar
apgabalu
?
Atrisinājums. Ja
, tad taisne (3.4) ir attēlota
3.1. zīmējumā. Palielinot parametru
, šī taisne
virzās paralēli sev bultiņas virzienā, šķērsojot apgabalu
.
Acīmredzami eksistē parametra
vērtība
, kurai
taisne (3.4) iet caur punktu
(punkts
ir
daudzstūra
virsotne). Pie turpmākas parametra
palielināšanas taisne pārvietojas uz augšu - bultiņas virzienā -
un tai vairs nav kopēju punktu ar apgabalu
.
Atbilde. Maksimālā parametra
vertība, kurai taisnei
ir
kopējie punkti ar apgabalu
, ir vērtība
, kurai
taisne (3.4) iet caur punktu
.
Lai atrastu
vērtību, vispirms aprēķināsim punkta
koordinātas. Tā kā
ir taišņu
un
krustpunkts, tad, atrisinot lineāru vienādojumu
sistēmu
atrodam, ka punkta
koordinātas ir
,
.
Ievietojot šīs koordinātas vienādojumā (3.4), iegūsim:
2. problēma. Uzņēmums ražo
veidu izstrādājumus, kurus
apzīmēsim ar
un
. Lai saražotu izstrādājuma
vienību, ir vajadzīgas
darba stundas konveijeru cehā un
darba stundas komplektēšanas cehā. Lai saražotu izstrādātu
izstrādājuma
vienību, ir vajadzīgas
darba stundas
konveijeru cehā un
darba stundas komplektēšanas cehā.
Tehnoloģisku iemeslu dēļ mēnesī ir iespējams izmantot tikai
darba stundas konveijeru cehā un
darba stundas komplektēšanas
cehā. Izstrādājuma
vienības cena ir Ls
, bet
izstrādājuma
vienības cena ir
Ls
.
Jautājums. Cik
izstrādājumu
un
vienību ir jasaražo, lai ienākums
būtu maksimāls?
Kas saista 1. problēmu, kurai
ir ģeometriski-algebrisks raksturs, un 2. problēmu, kurai ir
ekonomisks raksturs? Abās problēmās figurē vienādi skaitļi
,
,
,
,
,
. Un vēl?
No pirmā
acu uzmetiena liekas, ka ir jāražo tikai izstrādājumi
, jo
tie maksā dārgāk. Dalām skaitli
ar
un iegūstam, ka
mēnesī konveijeru cehā var apstrādāt 1. izstrādājuma
vienību.
Dalot
ar
, iegūstam, ka komplektēšanas cehā var apstrādāt
izstrādājuma
vienības. Izrādās, ka uzņēmums mēneša
laikā var saražot 1. izstrādājuma
vienību, noslogojot
konveijeru cehu, bet tad komplektēšanas cehs nebūs noslogots
stundas (aprēķins:
,
). Ienākuma aprēķins:
Ls. Bet vai nevarētu kopā ar 1. izstrādājumu
ražot arī zināmu daudzumu 2. izstrādājuma, lai noslogotu ražošanu?
Vai tādā gadījumā ienākums nebūtu lielāks?
Tagad formulēsim 2. problēmu matemātiski. Apzīmēsim saražoto
izstrādājuma
daudzumu ar
, bet saražoto
izstrādājuma
daudzumu ar
. Tad ienākumu var
aprēķināt pēc šādas formulas:
Acīmredzot,
,
un
nevar pieņemt pēc patikas
lielas vērtības, jo ražošanas procesam ir ierobežojumi. Pirmais
ierobežojums:
jo konveijeru cehā abu izstrādājumu ražošanai var izmantot ne
vairāk kā
darba stundas mēnesī. Otrais ierobežojums:
jo komplektēšanas cehu abu izstrādājumu ražošanai var izmantot ne
vairāk ka
darba stundas mēnesī. Papildus ierobežojumi:
(nevar saražot negatīvu daudzumu
izstrādājumu).
Tātad ir jāatrisina šāda
matemātiska problēma:
 |
(3.5) |
t.i., jāatrod lineāras funkcijas maksimums ar ierobežojumiem
lineāru nevienādību formā, citiem vārdiem sakot, ir
jāatrisina tā saucamais lineārās programmēšanas
uzdevums.
Par lineārās programmēšanas
uzdevumu sauc lineāras funkcijas ekstrēma atrašanu, t.i.,
ekstrēms |
(3.6) |
pie lineāriem ierobežojumiem:
 |
(3.7) |
Funkciju (3.6) sauc par mērķa
funkciju.
Piemēram, 1. problēmā funkcija
ir mērķa funkcija, kurai tiek meklēts minimums pie lineāriem
ierobežojumiem:
Šeit
(- mainīgo skaits),
(- ierobežojumu skaits),
nevienādību (3.7) labajā pusē atrodošies skaitļi veido
vektoru
, bet nevienādību (3.7)
koeficienti
veido
matricu
Matemātika
DU TSC
Nākamais: 3.2. Lineārās programēšanas uzdevumu risināšanas grafiskā
Augstāk: 3. LINEĀRĀS PROGRAMMĒŠANAS UZDEVUMI
Iepriekšējais: 3. LINEĀRĀS PROGRAMMĒŠANAS UZDEVUMI
2002-05-04