nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 2.3. Funkciju integrējamības nepieciešamais un pietiekamais Augstāk: 2. NOTEIKTAIS INTEGRĀLIS Iepriekšējais: 2.1. Noteiktā integrāļa jēdziens

2.2. Darbū summas un to īpašības


Apskata intervālā $ [a;b]$ ierobežotu funkciju $ f$. Sasmalcina šo intervālu ar soli $ \lambda$. Tā kā funkcija ir ierobežota intervālā $ [a;b]$, tad tā būs ierobežota katrā no intervāliem $ [x_{k-1};x_k]$.

Eksistē galīgi $ m_k=\inf\limits_{[x_{k-1}; x_k]}f(x)$ un $ M_k=\sup\limits_{[x_{k-1}; x_k]}f(x)$ $ (k=1,2,\ldots,n)$.

Izveido šādas summas:

$\displaystyle s=m_1\Delta x_1+m_2\Delta x_2+\cdots +m_n\Delta x_n=\sum^n_{k=1}m_k\Delta x_k$

un

$\displaystyle S=M_1\Delta x_1+M_2\Delta x_2+\cdots +M_n\Delta x_n=\sum^n_{k=1}M_k\Delta x_k\/.$

2.3. definīcija. 
Par apakšējo (vai augšējo) Darbū2.1 summu sauc

$\displaystyle s=\sum^n_{k=1}m_k\Delta x_k\quad ($vai$\displaystyle \quad S=\sum^n_{k=1}M_k\Delta x_k)\/.$

2.4. piezīme. 
Atšķirībā no integrālsummas, kas atkarīga gan no intervāla $ [a;b]$ sasmalcinājuma, gan no starppunktu izvēles, Darbū summas ir atkarīgas tikai no intervāla sasmalcinājuma.
1. īpašība.
Intervāla $ [a;b]$ jebkuram sasmalcinājumam izpildās nevienādība $ s\leq \sigma\leq S$.

(Pierādīt patstāvīgi).

2. īpašība.
Intervāla $ [a;b]$ jebkuram fiksētam sasmalcinājumam un jebkuram $ \varepsilon >0$ starppunktus $ \xi_k$ var izvēlēties tā, lai izpildās nevienādība $ S-\sigma<\varepsilon$ (analogi $ \sigma-s<\varepsilon$).

$ \blacktriangleright$ Tā kā $ M_k=\sup\limits_{[x_{k-1}; x_k]}f(x)$, tad saskaņā ar funkcijas augšējā sliekšņa definīciju eksistē tāds $ \xi_k\in[x_{k-1};x_k]$, ka izpildās nevienādība

$\displaystyle f(\xi_k)>M_k-\frac{\varepsilon}{b-a}$   jeb$\displaystyle \quad
M_k-f(\xi_k)<\frac{\varepsilon}{b-a}\/.$

Nevienādības abas puses reizina ar $ \Delta x_k$:

$\displaystyle M_k\Delta x_k-f(\xi_k)\Delta x_k<\frac{\varepsilon}{b-a}\Delta x_k\quad
(k=1,2,\ldots,n)\/.$

Sasummē visas šādas nevienādības un iegūst, ka

$\displaystyle S-\sigma<\varepsilon\/.$

Analogi var parādīt, ka starppunktus var izvēlēties tā, lai izpildās nevienādība

$\displaystyle \sigma-s<\varepsilon\/.\blacktriangleleft$

3. īpašība.
Ja intervāla $ [a;b]$ sasmalcinājumam pievieno jaunus dalījuma punktus, tad augšējā Darbū summa nevar palielināties, bet apakšējā Darbū summa nevar samazināties.

$ \blacktriangleright$ Intervāla $ [a;b]$ sasmalcinājumam

$\displaystyle a=x_0<x_1<\cdots<x_{k-1}<x_n=b$

pievieno vienu dalījuma punktu $ x'\in(x_{k-1};x_k)$ ($ k$ - fiksēts).

Apzīmē ar

$\displaystyle M_k=\sup\limits_{[x_{k-1};x_k]}f(x),\quad
M'_k=\sup\limits_{[x_{k-1};x']}f(x),\quad
M''_k=\sup\limits_{[x';x_k]}f(x),$

$\displaystyle \Delta x_k=x_k-x_{k-1}\quad\Delta
x'_k=x'-x_{k-1},\quad \Delta x''_k=x_k-x'\/.$

Acīmredzami, $ \Delta x_k=\Delta x'_k+\Delta x''_k$, $ M'_k\leq
M_k$, $ M''_k\leq M_k$.

Apskata sākotnējā sasmalcinājuma un iegūtā sasmalcinājuma augšējo Darbū summu starpību

\begin{multline*}
S-S'=M_k\Delta x_k-(M'_k\Delta x'_k+M''_k\Delta x''_k)=\\
=M_...
... x''_k=\\
=(M_k-M'_k)\Delta x'_k+(M_k-M''_k)\Delta x''_k\geq 0.
\end{multline*}

Tātad $ S\geq S'$.

Analogi pierāda, ka $ s\leq s'$. $ \blacktriangleleft$
4. īpašība.
Intervāla $ [a;b]$ jebkuriem diviem sasmalcinājumiem viena sasmalcinājuma apakšējā Darbū summa nepārsniedz otra sasmalcinājuma augšējo Darbū summu, t.i.,

$\displaystyle s'\leq S''\quad ($analogi$\displaystyle \;s''\leq S')\/.$

(Pierādīt patstāvīgi).
5. īpašība.
Apakšējo Darbū summu kopai $ \{s\}$ eksistē galīgs augšējais slieksnis $ \underline{\mathfrak{I}}=\sup\{s\}$, bet augšējo Darbū summu kopai $ \{S\}$ eksistē galīgs apakšējais slieksnis $ \overline{\mathfrak{I}}=\inf\{S\}$.

(Pierādīt patstāvīgi).

6. īpašība.
Intervālā $ [a;b]$ jebkuram sasmalcinājumam izpildās nevienādība

$\displaystyle s\leq\underline{\mathfrak{I}}\leq\overline{\mathfrak{I}}\leq S\/.$

$ \blacktriangleright$ Tā kā $ \underline{\mathfrak{I}}=\sup\{s\}$, tad

$\displaystyle s\leq \underline{\mathfrak{I}}.$ (2.1)

Analogi

$\displaystyle \overline{\mathfrak{I}}\leq S.$ (2.2)

Atliek pierādīt, ka $ \underline{\mathfrak{I}}\leq\overline{\mathfrak{I}}$.

Pieņem pretējo, t.i., ka $ \underline{\mathfrak{I}}>\overline{\mathfrak{I}}$. Izvēlas $ \varepsilon=\frac{\underline{\mathfrak{I}}-\overline{\mathfrak{I}}}{2}>0$. Tā kā $ \underline{\mathfrak{I}}=\sup\{s\}$, tad eksistē tāda Darbū apakšējā summa $ s'$, ka $ s'>\underline{\mathfrak{I}}-\frac{\varepsilon}{2}$. Analogi eksistē tāda $ S''$, ka $ S''<\overline{\mathfrak{I}}+\frac{\varepsilon}{2}$.

Apskata

$\displaystyle s'-S''>\left(\underline{\mathfrak{I}}-\frac{\varepsilon}{2}\right...
...-\overline{\mathfrak{I}})-\varepsilon=2\varepsilon-\varepsilon=\varepsilon>0\/.$

Tātad $ s'-S''>0$. Šī nevienādība ir pretrunā ar Darbū summu 4. īpašību. Tādējādi $ \underline{\mathfrak{I}}\leq\overline{\mathfrak{I}}$. Apvienojot šo nevienādību ar nevienādībām (2.1) un (2.2) iegūst, ka $ s\leq\underline{\mathfrak{I}}\leq\overline{\mathfrak{I}}\leq S$. $ \blacktriangleleft$


nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 2.3. Funkciju integrējamības nepieciešamais un pietiekamais Augstāk: 2. NOTEIKTAIS INTEGRĀLIS Iepriekšējais: 2.1. Noteiktā integrāļa jēdziens

2002-11-06