Par atbilstību nosauksim sakārtotu pāru () patvaļīgu
kopu
. Pāru (
), kas veido atbilstību
, pirmo elementu
kopu nosauksim par šīs atbilstības definīcijas
apgabalu un apzīmēsim
, bet otru elementu
kopu
nosauksim par atbilstības vērtību apgabalu un apzīmēsim
. Viens un tas pats
var būt par pirmo elementu dažādiem
pāriem
. Apskatīsim konkrētu piemēru. Pirmo kopu veido
konkrētas klases meitenes: Ilga, Olga, Elga, Selga, Līga, bet otru
kopu - sporta sekcijas: volejbols, basketbols, teniss,
slēpošana. Izveidosim atbilstību
, piekārtojot katrai meitenei
sekciju, kurā tā nodarbojas.
Atbilstību nosauksim par viennozīmīgu, ja katram
atbilst viens
, ka
. Piemērā
apskatītā atbilstība nav viennozīmīga. Tā būs viennozīmīga, ja
katrai meitenei ``ļaut'' nodarboties tikai vienā sekcijā.
Ja - funkcija un
, tad vienīgo
, kuram
, nosauksim par
vērtību punktā
vai par
attēlu
attēlojumā
un apzīmēsim
2.5. Pašu
šajā gadījumā
nosauksim par pirmtēlu attēlojumā
.
Divas funkcijas
Funkciju citreiz pierakstām
Mainīgo elementu
Turpmāk apskatīsim tikai šādas funkcijas.
Visbiežāk tās izsaka ar kaut kādu formulu. Ja funkcija ir uzdota ar formulu2.7 un tās definīcijas apgabals nav norādīts, tad uzskatīsim, ka funkcijas definīcijas apgabalu veido visas tās neatkarīgā mainīgā (argumenta) vērtības, ar kurām šai formulai ir jēga. Piemēram, funkcijai, kas uzdota ar formulu
Iedomāsimies reālo skaitļu kopu, kas ir ņemta divos eksemplāros. 2.2. zīm. šie abi eksemplāri ir attēloti kā divas paralēlas taisnes.
Pieņemsim, ka funkcijas
Pilnīgi realizēt šo konstrukciju ne vienmēr ir iespējams, jo
argumenta vērtību kopa, vispārīgi runājot, ir bezgalīga. Tomēr,
ņemot kādu galīgu skaitu pirmtēlu un tiem atbilstošos attēlus,
daudzos gadījumos ir iespējams iegūt shēmu, kura pietiekami labi
dod priekšstatu par attēlošanas patieso ainu. Saskaņā ar funkcijas
jēdziena definīciju katrai argumenta vērtībai atbilst
- tā vienīgais attēls. Ja funkcija nav injektīva, tad var
izrādīties, ka divām dažādām argumenta vērtībām
un
ir
spēkā vienādība
un skaitlim
ir vismaz divi
pirmtēli
un
(2.3. zīm.).
Parasti šo kopu attēlo koordinātu plaknē. Koordinātu plaknes
apakškopa ir kādas funkcijas grafiks tikai tad, ja tai ar
katru asij paralēlu taisni ir ne vairāk kā viens kopīgs
punkts. Piemēram, 2.4. zīmējumā redzamā kopa nav
funkcijas grafiks, jo tā satur divus punktus ar vienu un to pašu
abscisu
, bet dažādām ordinātēm
un
. Ja šo kopu
uzskatītu par kādas funkcijas grafiku, tad vērtībai
atbilstu
divas dažādas vērtības
un
, bet tas ir pretrunā ar
funkcijas definīciju.
Funkciju bieži uzdod ar tās grafiku. Vēl viens no paņēmieniem, kā var uzdot funkciju, ir vārdos izteiktais paņēmiens.
Piemēram, - skaitļa
veselā daļa2.9,
- skaitļa
daļveida daļa2.10. Šo funkciju grafiki
attēloti 2.5. un 2.6. zīmējumā.
Par funkcijas definīcijas apgabalu var būt jebkura skaitļu kopa.
Speciālā gadījumā, ja par funkcijas definīcijas apgabalu ir vaļējs
intervāls (slēgts intervāls), tad teiksim, ka funkcija ir definēta
vaļējā intervālā (slēgtā intervālā). Runājot par funkcijas
vērtību apgabalu, jāpiezīmē, ka šī kopa var sastāvēt no viena paša
skaitļa . Šajā gadījumā katrai argumenta vērtībai atbilst viens
un tas pats skaitlis
, t.i., jebkurai argumenta vērtībai
ir
spēkā vienādība
(2.7. zīm.).
Ja funkcija ir konstanta, tad rakstīsim
.
Piemēram,
ir konstanta funkcija. Konstantas
funkcijas grafiks ir taisne, kas paralēla abscisu asij (vai arī
šīs taisnes daļa).
Bieži vien dotā funkcija jāapskata nevis visā definīcijas apgabalā, bet tikai kādā tā daļā. Tā, piemēram, trigonometriskās funkcijas