Apskatīsim funkciju , kas ir diferencējama punktā . Kā tika noskaidrots 1.2. teorēmas pierādījumā, funkcijas pieaugumu šajā punktā var uzrakstīt šādi:
kur .
Kā redzams, funkcijas pieaugums ir divu saskaitāmo summa. Pirmais saskaitāmais ir lineārs attiecībā pret . Otrais saskaitāmais ir augstākas kārtas bezgalīgi maza funkcija salīdzinājumā ar , kad . Funkcijas pieaugumā noteicošā loma ir pirmajam saskaitāmajam, tāpēc to uzskata par funkcijas pieauguma galveno daļu.
1.8. definīcija. Punktā diferencējamas funkcijas pieauguma šajā punktā galveno daļu, kas ir lineāra attiecībā pret , sauc par šīs funkcijas diferenciāli punktā un apzīmē ar , t.i.,
Mazām vērtībām funkcijas pieaugums ir aptuveni vienāds ar funkcijas pieauguma galveno daļu , t.i., funkcijas diferenciāli . Tādējādi var rakstīt
jeb
Šo aptuveno vienādību praktiski izmanto funkcijas vērtību tuvinātā aprēķināšanā.
Apskatīsim dažus piemērus.
Sastādīsim šīs funkcijas pieaugumu
Acīmredzami, funkcijas pieauguma galvenā daļa ir . Seko, ka . (Vienlaicīgi esam sameklējuši arī šīs funkcijas atvasinājumu, kas ir vienāds ar ).
Visbeidzot .
Izvēlēsimies funkciju un , šoreiz .
Izmantosim aptuveno vienādību jeb . Funkcijas diferenciāli atradīsim kā funkcijas atvasinājuma un argumenta pieauguma reizinājumu, t.i., . Tā kā (skat. 1.2. piemēru), tad un . Tātad jeb (skat. 1.6).
Lai noskaidrotu funkcijas diferenciāļa ģeometrisko interpretāciju, koordinātu plaknē attēlosim šīs funkcijas grafiku (1.6. zīm.). Punktā novilksim funkcijas grafikam pieskari. Apzīmēsim ar leņķi, ko veido pieskare ar abscisu ass pozitīvo virzienu. Pieskares virziena koeficients . Tā kā , tad varam rakstīt
Tādējādi funkcijas diferenciālis punktā ir vienāds ar šīs funkcijas grafikam punktā novilktās pieskares ordinātas pieaugumu ( ). Tā arī ir funkcijas diferenciāļa ģeometriskā interpretācija.
Šajā zīmējumā funkcijas pieaugums punktā atšķiras no tās diferenciāļa par .