Matemātika
DU TSC
Nākamais: 1.4. Diferencēšanas likumi
Augstāk: 1. DIFERENCĒJAMAS FUNKCIJAS
Iepriekšējais: 1.2. Funkcijas atvasinājuma ģeometriskā un fizikālā
Apskatīsim funkciju
, kas ir diferencējama punktā
. Kā tika noskaidrots 1.2. teorēmas pierādījumā,
funkcijas pieaugumu šajā punktā var uzrakstīt šādi:
kur
.
Kā redzams, funkcijas pieaugums ir divu saskaitāmo summa. Pirmais
saskaitāmais
ir lineārs attiecībā pret
. Otrais saskaitāmais
ir augstākas
kārtas bezgalīgi maza funkcija salīdzinājumā ar
, kad
. Funkcijas pieaugumā noteicošā loma ir
pirmajam saskaitāmajam, tāpēc to uzskata par funkcijas pieauguma
galveno daļu.
1.8. definīcija. Punktā
diferencējamas funkcijas
pieauguma šajā punktā galveno daļu, kas ir lineāra attiecībā pret
, sauc par šīs funkcijas diferenciāli punktā
un apzīmē ar
, t.i.,
Mazām
vērtībām funkcijas pieaugums
ir
aptuveni vienāds ar funkcijas pieauguma galveno daļu
, t.i., funkcijas diferenciāli
.
Tādējādi var rakstīt
jeb
Šo aptuveno vienādību praktiski izmanto funkcijas vērtību
tuvinātā aprēķināšanā.
-
1.5. piezīme.
-
- Ja funkcijas diferenciāļa definīcijā
vietā raksta
un ar to saprot funkcijas definīcijas apgabala
patvaļīgu punktu, kurā šī funkcija ir diferencējama
(kopas
punkts), tad iegūst funkcijas diferenciāli
,
kas ir atkarīgs gan no
, gan no
. Šoreiz
.
- Argumenta pieauguma
vietā parasti raksta
(argumenta diferenciālis). Šādos apzīmējumos
.
Tātad
, kas ir gan funkcijas
atvasinājuma apzīmējums, gan funkcijas diferenciāļa un argumenta
diferenciāļa attiecība.
Apskatīsim dažus piemērus.
-
1.6. piemērs.
- Noteikt funkcijas
diferenciāli un
izskaitļot tā vērtību punktā
.
Sastādīsim šīs funkcijas pieaugumu
Acīmredzami, funkcijas pieauguma galvenā daļa ir
.
Seko, ka
. (Vienlaicīgi esam sameklējuši arī šīs
funkcijas atvasinājumu, kas ir vienāds ar
).
Visbeidzot
.
-
1.7. piemērs.
- Izmantojot funkcijas diferenciāli, izskaitļot
.
Izvēlēsimies funkciju
un
, šoreiz
.
Izmantosim aptuveno vienādību
jeb
. Funkcijas diferenciāli
atradīsim kā funkcijas atvasinājuma un argumenta pieauguma
reizinājumu, t.i.,
. Tā kā
(skat. 1.2. piemēru),
tad
un
. Tātad
jeb
(skat. 1.6).
Lai noskaidrotu funkcijas
diferenciāļa
ģeometrisko
interpretāciju, koordinātu plaknē attēlosim šīs funkcijas grafiku
(1.6. zīm.).
Punktā
novilksim funkcijas grafikam
pieskari. Apzīmēsim ar
leņķi, ko veido pieskare ar
abscisu ass pozitīvo virzienu. Pieskares virziena koeficients
. Tā kā
, tad
varam rakstīt
Tādējādi funkcijas
diferenciālis punktā
ir vienāds ar
šīs funkcijas grafikam punktā
novilktās pieskares ordinātas pieaugumu (
). Tā arī ir
funkcijas diferenciāļa ģeometriskā interpretācija.
Šajā zīmējumā funkcijas pieaugums punktā
atšķiras no tās diferenciāļa
par
.
Matemātika
DU TSC
Nākamais: 1.4. Diferencēšanas likumi
Augstāk: 1. DIFERENCĒJAMAS FUNKCIJAS
Iepriekšējais: 1.2. Funkcijas atvasinājuma ģeometriskā un fizikālā
2002-01-21