nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 4.3.2. Līklīnijas sektora kvadrējamība un tās Augstāk: 4.3. Kvadrējamu figūru piemēri Iepriekšējais: 4.3. Kvadrējamu figūru piemēri

4.3.1. Līklīnijas trapeces kvadrējamība un tās laukums

Apskata plaknes figūru $ F$, kuru no augšas ierobežo intervālā $ [a;b]$ nepārtrauktas un nenegatīvas funkcijas $ f(x)$ grafiks, no apakšas $ Ox$ ass nogrieznis $ [a;b]$ un no sāniem taisnes $ x=a$, $ x=b$. Kā zināms, tādu plaknes figūru sauc par līklīnijas trapeci (4.2. zīm.).

4.2. zīm.

Izveido intervāla $ [a;b]$ sasmalcinājumu

$\displaystyle a=x_0<x_1<\cdots<x_{k-1}<x_k<\cdots<x_{n-1}<x_n=b$

ar sasmalcinājuma soli $ \lambda=\max\limits_{1\leq k\leq n}\Delta x_k$.

Apzīmē ar

$\displaystyle m_k=\inf\limits_{[x_{k-1};x_k]}f(x)=\min\limits_{[x_{k-1};x_k]}f(x)$

un

$\displaystyle M_k=\sup\limits_{[x_{k-1};x_k]}f(x)=\max\limits_{[x_{k-1};x_k]}f(x)\quad (k=1, 2,\ldots,n)\/.$

Izveido plaknes daudzstūri $ P$, kas sastāv no tādiem taisnstūriem, kuriem par pamatiem kalpo $ Ox$ nogriežņi $ [x_{k-1};x_k]$, bet par augstumiem atbilstoši $ m_k$ $ (k=1,2,\ldots,n)$. Acīmredzami $ P\subset F$ (4.2. zīm.). Analogi izveido ap $ F$ apvilktu plaknes daudzstūri $ Q$ (šoreiz par taisnstūru augstumiem izvēlas $ M_k$). Aprēķina $ P$ un $ Q$ laukumus:

$\displaystyle mP=\sum\limits_{k=1}^nm_k\Delta x_k\/,\quad mQ=\sum\limits_{k=1}^nM_k\Delta x_k\/.$

Saskaņā ar Darbū summu definīcijām šoreiz $ s=mP$ un $ S=mQ$.

Tā kā $ f$ - intervālā $ [a;b]$ nepārtraukta funkcija, tad tā ir integrējama šajā intervālā un saskaņā ar integrējamības kritēriju jebkuram $ \varepsilon >0$ eksistē tāds $ \delta_\varepsilon>0$, ka visiem intervāla $ [a;b]$ sasmalcinājumiem ar soli $ \lambda <\delta$ izpildās nevienādība $ S-s<\varepsilon$. Tādējādi eksistē tādi plaknes daudzstūri $ P$ un $ Q$ $ (P\subset F\subset
Q)$, ka $ mQ-mP<\varepsilon$. Saskaņā ar kvadrējamības 1. kritēriju (skat. 4.1. teorēmu) $ F$ - kvadrējama figūra.

Apzīmē ar $ \mathfrak{I}=\int\limits_a^bf(x)dx$. Zināms, ka $ s\leq\mathfrak{I}\leq S$. Šoreiz $ mP\leq\mathfrak{I}\leq mQ$, arī līklīnijas trapeces laukumiem izpildās nevienādība $ mP\leq mF\leq
mQ$. Divas konstantes $ mF$ un $ \mathfrak{I}$ ir iekļautas starp $ mP$ un $ mQ$, kuri var kļūt pēc patikas tuvi.

Seko, ka $ mF=\mathfrak{I}$ jeb

$\displaystyle \boxed{mF=\int\limits_a^bf(x)dx.}$

Tādējādi ir pierādīta līklīnijas trapeces kvadrējamība un iegūta tās laukuma aprēķināšanas formula ar noteiktā integrāļa palīdzību.



nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 4.3.2. Līklīnijas sektora kvadrējamība un tās Augstāk: 4.3. Kvadrējamu figūru piemēri Iepriekšējais: 4.3. Kvadrējamu figūru piemēri

2002-11-06