Ja funkcija ir nepārtraukta intervālā , tad patvaļīgiem , kuriem un patvaļīgam , kas atrodas starp un , eksistē tāds , kas atrodas starp un , ka .
Pieņemsim, ka . Apzīmēsim ar . Funkcija arī nepārtraukta intervālā , pie tam tai vērtības slēgtā intervāla galapunktos ir ar pretējām zīmēm, jo
Parādīsim, ka intervālā eksistē tāds punkts , kurā , t.i., .
Intervālu sadalīsim uz pusēm. Ja dalījuma punktā funkcijas vērtība ir nulle, tad teorēma ir pierādīta. Pretējā gadījumā to daļu, kuras galapunktos funkcijas vērtības ir ar pretējām zīmēm, apzīmēsim ar . Ar intervālu rīkosimies tāpat kā ar .
Ja kādā no dalīšanas etapiem nonāksim pie tāda dalījuma punkta, kurā funkcijas vērtība ir nulle, tad dalīšanas procesu pārtrauc un teorēma ir pierādīta. Ja dalīšanas process turpinās bezgalīgi, tad iegūsim savelkošos slēgtu intervālu virkni
Tā kā , tad iegūsim, ka
Šādi punkti , kuros , var būt arī vairāki. Stingri monotonai funkcijai tāds punkts ir vienīgs.
No šīs teorēmas izriet, ka nepārtrauta funkcija intervālu attēlo par intervālu.