nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 2.3.3. Pāra un nepāra funkcijas Augstāk: 2.3. Reālā mainīgā reālu funkciju klasifikācija Iepriekšējais: 2.3.1. Monotonas funkcijas

2.3.2. Ierobežotas funkcijas

2.13. definīcija. 
Funkciju $ f$ nosauksim par ierobežotu no augšas, ja ir ierobežota no augšas tās vērtību kopa $ E(f)$.

Analoģiski var definēt ierobežotu no apakšas funkciju. Atceroties ierobežotas, piemēram, no apakšas kopas definīciju, varam teikt, ka $ f$ - ierobežota no apakšas funkcija tad un tikai tad, kad eksistē tāds skaitlis $ a$, ka visiem $ x\in D(f): f(x)\geq a$. Ģeometriski tas nozīmē, ka eksistē tāda taisne $ y=a$, ka funkcijas grafiks atrodas virs šīs taisnes.

2.12. - 2.14. zīm. attēloti atbilstoši ierobežotas no apakšas, ierobežotas no augšas un ierobežotas funkcijas grafiki.

\includegraphics[height=5.5cm]{ievgraf15.eps}

2.12. zīm.

\includegraphics[height=5cm]{ievgraf16.eps}

2.13. zīm.

\includegraphics[height=5cm]{ievgraf17.eps}

2.14. zīm.

Piemēram, $ f(x)=\sin x$ ir ierobežota funkcija, jo visiem $ x\in\mathbb{R}:\vert\sin x\vert\leq 1$. Ģeometriski tas nozīmē, ka funkcijas grafiks atrodas joslā starp taisnēm $ y=-1$ un $ y=1$.

2.14. definīcija. 
Funkciju $ f$ nosauksim par ierobežotu, piemēram, no apakšas kopā $ E\subset D(f)$, ja funkcijas $ f$ sašaurinājums uz kopu $ E$ ir ierobežota no apakšas funkcija.


nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 2.3.3. Pāra un nepāra funkcijas Augstāk: 2.3. Reālā mainīgā reālu funkciju klasifikācija Iepriekšējais: 2.3.1. Monotonas funkcijas

2003-02-24