nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 3.9. Funkcijas pilnā pētīšana Augstāk: 3. ATVASINĀJUMA LIETOJUMI FUNKCIJU PĒTĪŠANĀ Iepriekšējais: 3.7. Funkcijas grafika pārliekuma punkti un

3.8. Funkcijas grafika asimptotas

3.9. definīcija. Taisni $ x=a$ sauc par funkcijas $ f$ grafika vertikālo asimptotu, ja vismaz viena no vienpusējām robežām

$\displaystyle \lim_{\substack{x\rightarrow a\\  x<a}}f(x)$   vai$\displaystyle \quad
\lim_{\substack{x\rightarrow a\\  x>a}}f(x)$   ir$\displaystyle \quad
+\infty$   vai$\displaystyle \quad -\infty.$

Piemēram, funkcijas $ f(x)=\frac{1}{x-2}$ grafikam taisne $ x=2$ ir vertikālā asimptota, jo

% latex2html id marker 15291
$\displaystyle \lim_{\substack{x\rightarrow 2\\  x<...
...ck{x\rightarrow
2\\  x>2}}\frac{1}{x-2}=+\infty.\quad\text{(\ref{31arma}~zīm.)}$

\includegraphics[width=10cm]{C:/TEXfiles/vitolds/fun_lv_html/31arma.eps}

3.20. zīmējums

3.11. piezīme. 
Ja punkts $ a\in D(f)$ un taisne $ x=a$ ir funkcijas $ f$ grafika vertikālā asimptota, tad acīmredzami $ a$ ir šīs funkcijas otrā veida pārtraukuma punkts.

3.10. definīcija. Taisni $ y=kx+b$ sauc par funkcijas $ f$ grafika slīpo asimptotu, kad $ x\rightarrow +\infty$, ja funkciju var uzrakstīt šādā izskatā:

$\displaystyle f(x)=kx+b+\alpha(x),$

kur $ \alpha(x)\rightarrow 0$, kad $ x\rightarrow +\infty$.

Piemēram, taisne $ y=x+2$ ir funkcijas $ f(x)=\frac{x^2+x}{x-1}$ grafika slīpā asimptota, kad $ x\rightarrow +\infty$, jo

$\displaystyle f(x)=\frac{x^2+x}{x-1}=x+2+\underbrace{\frac{2}{x-1}}_{\alpha(x)}$

un

$\displaystyle \lim\limits_{x\rightarrow +\infty}\frac{2}{x-1}=0$   (3.22. zīm.)$\displaystyle .$

3.9. teorēma.  (Funkcijas grafika slīpās asimptotas eksistences nepieciešamais un pietiekamais nosacījums)

Lai taisne $ y=kx+b$ būtu funkcijas $ f$ grafika slīpā asimptota, kad $ x\rightarrow +\infty$, ir nepieciešami un pietiekami, lai eksistētu galīgas robežas

$\displaystyle \lim\limits_{x\rightarrow +\infty}\frac{f(x)}{x}=k;\quad
\lim\limits_{x\rightarrow +\infty}(f(x)-kx)=b\/.$

$ \blacktriangleright$ Nepieciešamība. Tā kā taisne $ y=kx+b$ ir funkcijas grafika slīpā asimptota, kad $ x\rightarrow +\infty$, tad šo funkciju var uzrakstīt izskatā: $ f(x)=kx+b+\alpha(x)$, kur $ \lim\limits_{x\rightarrow +\infty}\alpha(x)=0$.

Savukārt no šīs vienādības izriet šādas divas vienādības:

$\displaystyle \frac{f(x)}{x}=k+\frac{b}{x}+\frac{\alpha(x)}{x};\quad f(x)-kx=b+\alpha(x)\/.$

Šo divu vienādību labajām pusēm eksistē galīgas robežas, kad $ x\rightarrow +\infty$, kas atbilstoši ir $ k$ un $ b$. Tāpēc eksistē galīgas robežas arī kreisajām pusēm un tās ir vienādas atbilstoši ar $ k$ un $ b$, t.i.,

$\displaystyle \lim\limits_{x\rightarrow
+\infty}\frac{f(x)}{x}=k\quad\text{un}\quad \lim\limits_{x\rightarrow
+\infty}(f(x)-kx)=b\/.$

Pietiekamība. Tā kā eksistē galīgas robežas

$\displaystyle \lim\limits_{x\rightarrow
+\infty}\frac{f(x)}{x}=k\/;\quad\lim\limits_{x\rightarrow
+\infty}(f(x)-kx)=b\/,$

tad saskaņā ar robežas īpašībām funkcija $ f(x)-kx$ atšķiras no savas robežas $ b$ par bezgalīgi mazu funkciju $ \alpha(x)$, kad $ x\rightarrow +\infty$.

Tātad

$\displaystyle (f(x)-kx)-b=\alpha(x)$

jeb

$\displaystyle f(x)=kx+b+\alpha(x)\/,$

kur $ \lim\limits_{x\rightarrow +\infty}\alpha(x)=0$.

Tādējādi taisne $ y=kx+b$ ir funkcijas $ f$ grafika slīpā asimptota, kad $ x\rightarrow +\infty$. $ \blacktriangleleft$

Analogi definē funkcijas $ f$ grafika slīpo asimptotu, kad $ x\rightarrow -\infty$, analogi formulē un pierāda funkcijas grafika slīpās asimptotas, kad $ x\rightarrow -\infty$, eksistences nepieciešamo un pietiekamo nosacījumu.
3.12. piezīme. 
$ \phantom{}$
  1. Atsevišķām funkcijām taisne $ y=kx+b$ ir grafika slīpā asimptota gan, kad $ x\rightarrow +\infty$, gan, kad $ x\rightarrow -\infty$.
  2. Ja $ k=0$, tad iegūstam funkcijas grafika horizontālo asimptotu, kad $ x\rightarrow +\infty$, vai $ \;x\rightarrow -\infty$.
  3. Ja vismaz viena no 3.9. teorēmā minētajām robežām neeksistē vai ir bezgalīga, tad funkcijas grafikam slīpās asimptotas, kad $ x\rightarrow +\infty$, nav.
3.13. piemērs. 
Atrast funkcijas $ f(x)=\sqrt{x^2+1}+2x$ grafika asimptotas.

$ D(f)=\mathbb{R}$, vertikālo asimptotu funkcijas grafikam nav. Vispirms atradīsim grafika slīpo asimptotu, kad $ x\rightarrow +\infty$.

\begin{multline*}
k_1=\lim\limits_{x\rightarrow
+\infty}\frac{f(x)}{x}=\lim\limi...
...y}\left(\sqrt{1+\frac{1}{x^2}}+2\right)=1+2=3;\qquad\qquad\qquad
\end{multline*}

\begin{multline*}
b_1=\lim\limits_{x\rightarrow
+\infty}(f(x)-k_1x)=\lim\limits_...
...
=\lim\limits_{x\rightarrow +\infty}\frac{1}{\sqrt{x^2+1}+x}=0.
\end{multline*}

Tādējādi taisne $ y=3x$ ir funkcijas grafika slīpā asimptota, kad $ x\rightarrow +\infty$.

Analogi atradīsim grafika slīpo asimptotu, kad $ x\rightarrow -\infty$.

Šoreiz

\begin{multline*}
k_2=\lim\limits_{x\rightarrow
-\infty}\frac{f(x)}{x}=\lim\limi...
...-\infty}\left(\frac{\sqrt{1+\frac{1}{x^2}}}{-1}+2\right)=-1+2=1;
\end{multline*}

\begin{multline*}
b_2=\lim\limits_{x\rightarrow
-\infty}(f(x)-k_2x)=\lim\limits_...
...
=\lim\limits_{x\rightarrow -\infty}\frac{1}{\sqrt{x^2+1}-x}=0.
\end{multline*}

Tādējādi taisne $ y=x$ ir funkcijas grafika slīpā asimptota, kad $ x\rightarrow -\infty$.

Funkcijas $ \;f(x)=\sqrt{x^2+1}+2x\;$ grafiks un tā slīpās asimptotas, kad $ \;x\rightarrow +\infty$ un kad $ x\rightarrow -\infty$, ir attēloti 3.21. zīmējumā.

\includegraphics[width=10cm]{C:/TEXfiles/vitolds/fun_lv_html/32arma.eps}

3.21. zīmējums

3.14. piemērs. 
Atrast funkcijas $ f(x)=\frac{x^2+x}{x-1}$ grafika asimptotas.

Funkcija nav definēta punktā $ x=1$. Taisne $ x=1$ ir šīs funkcijas grafika vertikālā asimptota, jo

$\displaystyle \lim_{\substack{x\rightarrow 1\\  x<1}}\frac{x^2+x}{x-1}=-\infty;\quad
\lim_{\substack{x\rightarrow 1\\  x>1}}\frac{x^2+x}{x-1}=+\infty\/.$

Šoreiz

$\displaystyle k$ $\displaystyle =\lim\limits_{x\rightarrow\pm \infty}\frac{f(x)}{x}= \lim\limits_...
...{\frac{x^2+x}{x-1}}{x}=\lim\limits_{x\rightarrow\pm \infty}\frac{x+1}{x-1}=1\/;$    
$\displaystyle b$ $\displaystyle =\lim\limits_{x\rightarrow\pm \infty}(f(x)-kx)= \lim\limits_{x\ri...
...{x-1}-x\right)=\lim\limits_{x\rightarrow\pm \infty}\frac{x^2+x-x^2+x}{x-1}=2\/.$    

Tādējādi taisne $ y=x+2$ ir funkcijas grafika slīpā asimptota, kad $ x\rightarrow \pm \infty$ (3.22. zīm.).

\includegraphics[width=10cm]{C:/TEXfiles/vitolds/fun_lv_html/33arma.eps}

3.22. zīmējums

3.15. piemērs. 
Atrast funkcijas $ f(x)=e^{\frac{1}{1-x}}$ grafika asimptotas.

Funkcija nav definēta punktā $ x=1$. Taisne $ x=1$ ir šīs funkcijas grafika vertikālā asimptota, jo

$\displaystyle \lim_{\substack{x\rightarrow 1\\  x<1}}e^{\frac{1}{1-x}}=+\infty\/.$

Starp citu,

$\displaystyle \lim_{\substack{x\rightarrow 1\\  x>1}}e^{\frac{1}{1-x}}=0\/.$

Šoreiz

$\displaystyle k$ $\displaystyle =\lim\limits_{x\rightarrow\pm \infty}\frac{f(x)}{x}= \lim\limits_{x\rightarrow\pm \infty}\frac {e^{\frac{1}{1-x}}}{x}=0\/;$    
$\displaystyle b$ $\displaystyle =\lim\limits_{x\rightarrow\pm \infty}(f(x)-kx)= \lim\limits_{x\rightarrow\pm \infty}\left(e^{\frac{1}{1-x}}-0\right)=1\/.$    

Tādējādi taisne $ y=1$ ir šīs funkcijas grafika horizontālā asimptota, kad $ x\rightarrow \pm \infty$ (3.23. zīm.).

\includegraphics[width=9cm]{C:/TEXfiles/vitolds/fun_lv_html/34arma.eps}

3.23. zīmējums

3.16. piemērs. 
Atrast funkcijas $ f(x)=x+\ln x$ grafika asimptotas.

$ D(f)=(0;+\infty)$. Taisne $ x=0$ ir funkcijas grafika vertikālā asimptota, jo $ \lim\limits_{\substack{x\rightarrow 0\\  x>0}}(x+\ln
x)=-\infty$.

$\displaystyle k$ $\displaystyle =\lim\limits_{x\rightarrow +\infty}\frac{f(x)}{x}= \lim\limits_{x...
...\ln x}{x}=\lim\limits_{x\rightarrow +\infty}\left(1+\frac{\ln x}{x}\right)=1\/;$    
$\displaystyle b$ $\displaystyle =\lim\limits_{x\rightarrow +\infty}(f(x)-kx)= \lim\limits_{x\rightarrow + \infty}(x+\ln x-x)=\lim\limits_{x\rightarrow + \infty}\ln x=+\infty\/.$    

Tādējādi grafikam slīpā asimptota, kad $ x\rightarrow +\infty$, neeksistē (3.24. zīm.).

\includegraphics[width=9cm]{C:/TEXfiles/vitolds/fun_lv_html/35arma.eps}

3.24. zīmējums


nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 3.9. Funkcijas pilnā pētīšana Augstāk: 3. ATVASINĀJUMA LIETOJUMI FUNKCIJU PĒTĪŠANĀ Iepriekšējais: 3.7. Funkcijas grafika pārliekuma punkti un

2002-01-21