Matemātika
DU TSC
Nākamais: 3.5. Funkcijas vislielākās un vismazākās vērtības
Augstāk: 3. ATVASINĀJUMA LIETOJUMI FUNKCIJU PĒTĪŠANĀ
Iepriekšējais: 3.3. Funkcijas ekstrēmi un to nepieciešamais
3.5. teorēma. (Funkcijas ekstrēma pietiekamais nosacījums,
izmantojot pirmās kārtas atvasinājumu).
Ja funkcija
ir nepārtraukta punktā
, ir diferencējama šī
punkta kaut kādā apkārtnē, izņemot varbūt pašu šo punktu, un tās
atvasinājums, argumentam ejot caur punktu
, maina
savu zīmi, tad
ir funkcijas ekstrēma punkts. Pie tam, ja
atvasinājums pa kreisi no
ir pozitīvs, pa labi - negatīvs,
tad
ir funkcijas maksimuma punkts, bet, ja atvasinājums pa
kreisi no
ir negatīvs, pa labi - pozitīvs, tad
ir
funkcijas minimuma punkts.
Pieņemsim, ka funkcijas atvasinājums pa
kreisi no
ir pozitīvs. Tas nozīmē, ka pa kreisi no
funkcija ir augoša. Tāpēc visiem
(un kas pieder
minētajai apkārtnei)
. Pa labi no
funkcijas
atvasinājums ir negatīvs. Tāpēc šeit funkcija ir dilstoša un
(un kas pieder
minētajai apkārtnei)
.
Tādējādi
ir funkcijas maksimuma punkts (3.5. zīm.).
Analogi apskata otru gadījumu, kad argumentam ejot caur
(argumenta augšanas ``virzienā"), atvasinājums maina zīmi no
uz
(3.6. zīm.).
-
3.3. piezīme.
- Ja, argumentam ejot caur kritisko punktu
,
atvasinājums zīmi nemaina, tad
nav funkcijas ekstrēma
punkts.
Formulēsim šādu kārtulu (funkcijas ekstrēma noteikšanas pirmā
kārtula).
Lai atrastu funkcijas ekstrēmus, ir jāveic šādas darbības.
- Jāatrod funkcijas kritiskie punkti.
- Jāizpēta atvasinājuma zīme kritisko punktu
apkārtnēs. Ja, argumentam ejot caur kādu kritisko punktu,
atvasinājuma zīme mainās no
uz
, tad šajā punktā
funkcijai ir maksimums, bet, ja atvasinājuma zīme mainās no
uz
, tad - minimums. Ja atvasinājuma zīme nemainās, tad
funkcijai šajā punktā ekstrēma nav.
- Jāprēķina funkcijas vērtības ekstrēmu
punktos.
-
3.3. piemērs.
- Atrast funkcijas
ekstrēmus.
- Lai atrastu funkcijas kritiskos punktus, atradīsim
Kritiskie punkti (šoreiz stacionārie punkti) ir
un
.
- Atvasinājuma vērtību zīmes atzīmēsim
uz skaitļu taisnes (3.7. zīm.).
Funkcijas maksimuma punkts ir
, bet minimuma punkts ir
. Punktā
ekstrēma nav.
- Aprēķināsim funkcijas vērtības
ekstrēmu punktos.
Vienlaicīgi esam noteikuši arī funkcijas monotonitātes intervālus.
Augšanas intervāli ir
un
, bet
dilšanas intervāls -
. Funkcijas grafiks attēlots
3.8. zīmējumā.
-
3.4. piemērs.
- Atrast funkcijas
ekstrēmus.
-
.
Kritiskie punkti ir
un
.
- Atvasinājuma vērtību zīmes atzīmēsim
uz skaitļu taisnes (3.9. zīm.). Punktā
funkcija nav
diferencējama.
Funkcijas maksimuma punkts ir
, bet minimuma punkts ir
. Punktā
ekstrēma nav.
-
.
Funkcija aug intervālos
un
, bet dilst
intervālā
. Funkcijas grafiks attēlots
3.10. zīmējumā.
-
3.5. piemērs.
- Atrast funkcijas
ekstrēmus.
Funkcija nav definēta punktā
.
-
.
Kritiskie punkti ir
un
. (Punkts
nevar būt par
kritisko punktu, jo tas nepieder funkcijas definīcijas apgabalam).
- Uz skaitļu taisnes atzīmēsim atvasinājumu
vērtību zīmes (uz skaitļu taisnes ir jātzīmē arī punkts
)
(3.11. zīm.).
Funkcijas maksimuma punkts ir
, bet minimuma punkts
ir
.
-
.
Funkcija aug intervālos
un
, bet dilst intervālos
un
.
3.6. teorēma. (Funkcijas ekstrēma pietiekamais nosacījums,
izmantojot otrās kārtas atvasinājumu).
Ja funkcija
ir diferencējama stacionāra punkta
apkārtnē
un šajā punktā eksistē galīgs
, tad
ir
funkcijas ekstrēma punkts. Pie tam, ja
, tad
ir maksimuma punkts, bet, ja
, tad - minimuma
punkts.
Tā kā
ir funkcijas stacionārais
punkts, tad
. Punktā
eksistē
Pieņemsim, ka
jeb
Punkta
kaut kādā apkārtnē funkcija saglabā savas robežas
zīmi, t.i.,
No šīs nevienādības seko, ka visiem
(un kas pieder
minētajai apkārtnei)
, bet
izpildās
.
Tādējādi, argumentam ejot caur punktu
, atvasinājums maina
zīmi no
uz
. Punkts
ir funkcijas maksimuma
punkts.
Analogi apskata gadījumu, kad
.
-
3.4. piezīme.
- Izmantojot otrās kārtas atvasinājumu, uz
ekstrēmu drīkst pētīt tikai funkcijas stacionāros punktus. Pie tam
šis nosacījums nav pielietojams tajos stacionārajos punktos, kuros
otrās kārtas atvasinājums ir nulle, bezgalība vai vispār
neeksistē. Šādos gadījumos ir jālieto pirmā kārtula.
Formulēsim funkcijas ekstrēma noteikšanas otro kārtulu.
Lai atrastu funkcijas ekstrēmus, ir jāveic šādas darbības.
- Jāatrod funkcijas stacionārie punkti.
- Jāatrod
un jānosaka tā skaitliskā
vērtība katrā stacionārajā punktā
(protams, ja tāda
eksistē). Ja
, tad
ir maksimuma punkts, bet ja
, tad
- minimuma punkts.
- Jāaprēķina funkcijas vērtības
ekstrēma punktos.
-
3.6. piemērs.
- Atrast funkcijas
ekstrēmus.
-
. Stacionārie punkti ir
un
.
-
. Punkts
ir
funkcijas maksimuma punkts.
. Otrā kārtula šī punkta
raksturu nenosaka. Punkts
nav funkcijas ekstrēma punkts
(skat. 3.3. piemēru).
. Punkts
ir
funkcijas minimuma punkts.
-
.
Funkcijas grafiks attēlots 3.8. zīmējumā.
Matemātika
DU TSC
Nākamais: 3.5. Funkcijas vislielākās un vismazākās vērtības
Augstāk: 3. ATVASINĀJUMA LIETOJUMI FUNKCIJU PĒTĪŠANĀ
Iepriekšējais: 3.3. Funkcijas ekstrēmi un to nepieciešamais
2002-01-21