nākamais augstāk iepriekšējais saturs Fizioloģija DU TSC
Nākamais: 5.2. Dienas uztura devas aprēķināšana veselam Augstāk: 5. VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅAS FIZIOLOĢIJA Iepriekšējais: 5. VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅAS FIZIOLOĢIJA

5.1. Pamatmaiņas noteikšana cilvēkam

Pamatmaiņa ir minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams normālu dzīvības procesu uzturēšanai organismā fizioloģiskā miera stāvoklī. Pamatmaiņas enerģiju sastāda patērētā enerģija vielu maiņas procesos fizioloģiskā miera stāvoklī un enerģija, kuru miera stāvoklī patērē sirds, elpošanas muskuļi, nieres, resp. orgāni, kuri nodrošina vielu maiņu.
Darba uzdevumi.
$ \phantom{}$
  1. Noteikt pamatmaiņu pēc tabulām.
  2. Noteikt pamatmaiņu pēc skābekļa patēriņa.
  3. Aprēķināt pamatmaiņas procentuālo novirzi no vidējās normas pēc Rīda formulas.
Darbam nepieciešams.
Spirogrāfs, hronometrs, sfigmomanometrs, fonendoskops, tabulas pamatmaiņas noteikšanai.
Izmeklējamā persona.
Grupas studenti.
Darba gaita.
$ \phantom{}$
  1. Pēc tabulām (2. un 3. pielikumi) nosaka teorētiski paredzamo pamatmaiņas lielumu. Šim nolūkam izmeklējamai personai izmēra augumu un nosaka masu.

    No tabulas A nolasa pamatmaiņas lielumu atkarībā no masas.

    No tabulas B nolasa pamatmaiņas lielumu atkarībā no auguma un vecuma. Abus iegūtos lielumus summējot iegūst pamatmaiņas lielumu.
  2. Nosaka pamatmaiņu pēc patērētā skābekļa daudzuma, izmantojot spirogrāfu. Lai noteiktu pamatmaiņu, jāievēro sekojoši nosacījumi:
    1. cilvēkam jāatrodas miera stāvoklī, guļus, ar atslābinātu muskulatūru;
    2. 12 - 14 stundas pirms pamatmaiņas noteikšanas, nedrīkst uzņemt uzturu;
    3. cilvēkam jāatrodas telpā, kurā temperatūra ir 18$ ^{0}$ - 20$ ^{0}$ C;
    4. jābūt psihiskam mieram.

    \includegraphics[width=10cm]{C:/TEXfiles/jauja/jauja_or/28zim.eps}

    5.1. zīmējums. Patērētā skābekļa daudzuma noteikšana pēc spirogrammas.

    Sagatavo spirogrāfu darbam. Izmeklējamā persona paņem mutē iemuti, pievieno spirogrāfam, aizspiež degunu un mierīgi elpo spirogrāfā 3 - 5 minūtes. Pieraksta spirogrammu ar ātrumu 50 mm/min, pēc kuras nosaka patērētā skābekļa daudzumu. To nosaka sekojoši: izvēlas līknes daļu 5 cm garumā, kur pieraksts ir vienmērīgs un izmēra līknes pacēluma augstumu (5.1. zīm.).

    Pēc līknes pacēluma augstuma aprēķina patērētā skābekļa audzumu 1 minūtē (1 cm pacēluma atbilst 400 ml O$ _{2}$). Pēc tam aprēķina patērētā O$ _{2}$ daudzumu 1 stundā un diennaktī un pārrēķina kcal (reizinot patērētā skābekļa daudzumu litros ar skābekļa kalorisko ekvivalentu - 4.8 kcal).

    Pieaugušam, veselam cilvēkam pamatmaiņas lielums vidēji 1600 - 2000 kcal diennaktī.
  3. Pēc Rīda formulas nosaka pamatmaiņas procentuālo novirzi no vidējās normas. Lai to noteiktu, izmeklējamai personai miera stāvoklī izmēra asinsspiedienu, saskaita pulsu un aprēķina % novirzi no pamatmaiņas pēc Rīda formulas:

    $\displaystyle \boxed{\mathrm{\text{\% novirze = 0,75 $\times$\ (pulss + pulsa spiediens $\times$\ 0,74) - 72}}}$    

    To var noteikt arī pēc nomogrammas (5.2. zīm.). Pamatmaiņas novirze līdz 10% uzskatāma par normu.

\includegraphics[width=10cm]{C:/TEXfiles/jauja/jauja_or/29zim.eps}

5.2. zīmējums. Nomogramma Rīda formulai.


nākamais augstāk iepriekšējais saturs Fizioloģija DU TSC
Nākamais: 5.2. Dienas uztura devas aprēķināšana veselam Augstāk: 5. VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅAS FIZIOLOĢIJA Iepriekšējais: 5. VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅAS FIZIOLOĢIJA

2002-02-03