Pamatmaiņa ir minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams normālu dzīvības procesu uzturēšanai organismā fizioloģiskā miera stāvoklī. Pamatmaiņas enerģiju sastāda patērētā enerģija vielu maiņas procesos fizioloģiskā miera stāvoklī un enerģija, kuru miera stāvoklī patērē sirds, elpošanas muskuļi, nieres, resp. orgāni, kuri nodrošina vielu maiņu.
No tabulas A nolasa pamatmaiņas lielumu atkarībā no masas.
No tabulas B nolasa pamatmaiņas lielumu atkarībā no auguma un vecuma. Abus iegūtos lielumus summējot iegūst pamatmaiņas lielumu.
Sagatavo spirogrāfu darbam. Izmeklējamā persona paņem mutē iemuti, pievieno spirogrāfam, aizspiež degunu un mierīgi elpo spirogrāfā 3 - 5 minūtes. Pieraksta spirogrammu ar ātrumu 50 mm/min, pēc kuras nosaka patērētā skābekļa daudzumu. To nosaka sekojoši: izvēlas līknes daļu 5 cm garumā, kur pieraksts ir vienmērīgs un izmēra līknes pacēluma augstumu (5.1. zīm.).
Pēc līknes pacēluma augstuma aprēķina patērētā skābekļa audzumu 1 minūtē (1 cm pacēluma atbilst 400 ml O). Pēc tam aprēķina patērētā O daudzumu 1 stundā un diennaktī un pārrēķina kcal (reizinot patērētā skābekļa daudzumu litros ar skābekļa kalorisko ekvivalentu - 4.8 kcal).
Pieaugušam, veselam cilvēkam pamatmaiņas lielums vidēji 1600 - 2000 kcal diennaktī.