Fizioloģija
DU TSC
Vielu un enerģijas maiņa starp organismu un ārējo vidi ir dzīvās matērijas pamatīpašība. Enerģija organismā nodrošina visus dzīvības procesus (asinsriti, elpošanu, muskuļu darbību u.t.t.). Kā enerģijas avots dzīvajiem organismiem kalpo uzņemtais uzturs. Ar uzturu uzņemtajiem organiskajiem savienojumiem noārdoties, ķīmiskā enerģija pāriet citos enerģijas veidos. Lielākā daļa ķīmiskās enerģijas tūlīt pārvēršas siltuma enerģijā, bet pārējā daļa - mehāniskajā un elektriskajā enerģijā, kura tiek izmantota audu un sistēmu funkcijās. Arī šīs enerģijas veidi pārvēršas siltuma enerģijā, kura sasilda ķermeni un uztur konstantu tā temperatūru. Siltuma enerģija savukārt nepārtraukti izdalās apkārtējā vidē. Pamatojoties uz to organisma enerģijas patēriņu var noteikt pēc siltuma daudzuma, kas izdalās no ķermeņa apkārtējā vidē un izteikt siltuma mērvienībās kcal vai kDž (1 kcal = 4.19 kDž).
Ja enerģijas patēriņu nosaka tieši uztverot un izmērot to siltuma enerģiju, ko izdala ķermenis, tad tādu enerģijas patēriņa noteikšanas metodi sauc par tiešo kalorimetriju.
Biežāk enerģijas patēriņu cilvēkam nosaka netieši pēc gāzu maiņas. Šo metodi sauc par netiešo kalorimetriju. Pēc šīs metodes cilvēkam nosaka gāzu maiņu, t.i., patērētā O
un izdalītā
CO daudzumu un aprēķina enerģijas patēriņu.
Fizioloģija
DU TSC