Fizioloģija DU TSC
Nākamais: 5. VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅAS FIZIOLOĢIJA Augstāk: 4. GREMOŠANAS FIZIOLOĢIJA Iepriekšējais: 4.4. Kuņģa sulas sālsskābes un fermenta

4.5. Žults iedarbība uz taukiem

Darba uzdevums.

Pārbaudīt žults īpašības un to iedarbību uz taukiem.

Darbam nepieciešams.

Statīvs ar mēģenēm, piltuve, filtrpapīrs, augu eļļa, 10% cukura šķīdums, H₂SO₄ konc., HNO₃, NaNO₂, sērs, žults.

Darba gaita.

$\phantom{}$

1. Žults iedarbība uz ūdens virsmas spriegumu. Ņem 2 mēģenes - vienā ielej ūdeni, otrā tādu pašu daudzumu atšķaidītas žults. Abās mēģenēs ieber nedaudz sēra ziedu. Novēro, kā sēra ziedi ūdenī peld pa šķidruma virsmu, bet žults šķīdumā sēra ziedi grimst. Izdarīt secinājumus.
2. Žults ietekme uz tauku filtrāciju. Ņem 2 mēģenes, uzliek piltuvi ar filtrpapīru. 1. mēģenes filtrpapīru samitrina ar ūdeni, 2. mēģenes filtrpapīru ar žulti.
   Katrā piltuvē ielej pa 10 ml augu eļļas. Pēc 45 minūtēm nosaka, cik eļļas ir izfiltrējies caur abām piltuvēm.
   Pierakstīt novērojumus un izdarīt secinājumus, norādot, kas ir sekmējis eļļas filtrāciju žults klātbūtnē, kāda tam nozīme gremošanas procesā.
3. Tauku emulģēšana ar žulti. Mēģenē ielej nedaudz žults un pievieno augu eļļu. Mēģeni sakratot, veidojas emulsija. Pierakstīt novērojumus un izdarīt secinājumus, norādot, kāda nozīme gremošanas procesā ir tauku emulģēšanai.
4. Žultsskābju noteikšanas reakcija (Pettenkofera reakcija). Mēģenē ielej atšķaidītu žulti, pievieno dažus pilienus 10% cukura šķīduma un pa pilienam iepilina H₂SO₄ (pēc katra piliena mēģeni sakratīt) līdz šķidrums nokrāsojas brūni - dzeltenā krāsā (tās ir žultsskābes, ko H₂SO₄ izspiež no to sāļiem). Pievienojot H₂SO₄ pārākumā, nogulsnes izšķīst un mēģenes dibenā veidojas ķiršu krāsas šķīdums, kurš sakratot mēģeni pārvēršas purpurkrāsā. Šī nokrāsa liecina par holīnskābes esamību žultī.
   Pierakstīt novērojumus un izdarīt secinājumus par žultsskābju nozīmi gremošanas procesā.
5. Žults pigmentu noteikšanas reakcija. Mēģenē ieber nedaudz NaNO₂, pielej HNO₃ un uzmanīgi pielej atšķaidītu žulti (lai nesamaisītos).
   Uz šķidrumu saskaršanās robežas parādās vairāki krāsu gredzeni. Secība, kādā seko šo gredzenu nokrāsa, atbilst bilirubīna oksidēšanās pakāpei. Uz saskaršanās robežas ir visaugstākā oksidēšanās pakāpe - dzeltens heletilīna gredzens, sarkanas nokrāsas gredzens - bilifuksīns, violetas krāsas gredzens - pārejas forma, zilas nokrāsas gredzens - bilicianīns, zaļas - biliverdīns.

Apskata novērojumus un izdara secinājumus.

Fizioloģija DU TSC
Nākamais: 5. VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅAS FIZIOLOĢIJA Augstāk: 4. GREMOŠANAS FIZIOLOĢIJA Iepriekšējais: 4.4. Kuņģa sulas sālsskābes un fermenta