Fizioloģija DU TSC
Nākamais: 2.6. Vago - simpātiskā nerva kairinājuma Augstāk: 2. SIRDS - ASINSVADU FIZIOLOĢIJA Iepriekšējais: 2.4. Ķīmisko vielu iedarbība uz vardes

2.5. Sirds muskuļa refraktaritāte

Darba uzdevums.

Noteikt sirds muskuļu uzbudināmību dažādās sirds cikla fāzēs.

Darbam nepieciešams.

Instrumenti vardes preparēšanai, sirds spailīte, kardiogrāfs, kimogrāfs, elektriskais stimulators, elektrodi, Ringera šķīdums.

Darba objekts.

Varde.

Darba gaita.

Pagatavo vardes sirds preparātu, iestiprina kardiogrāfā un pievieno rakstītājam. Elektriskajam stimulatoram pievieno elektrodus. Kā indiferentais elektrods kalpo metāla plāksnīte, kura iemontēta dēlītī, uz kura novietota varde un kā aktīvo elektrodu izmanto adatu elektrodu. Kardiogrāfa rakstītāju pievieno pie kimogrāfa cilindra.

Uz rotējoša kimogrāfa cilindra reģistrē sirds kardiogrammu. Kad pierakstīta sākotnējā sirdsdarbības līkne, sirdi kairina ar vidēji stipru strāvu, pieskaroties tai ar adatu elektrodu dažādās sirds cikla fāzēs (sistoles un diastoles laikā).

Ja kairinājums neizraisa sirds saraušanos diastoles laikā, tas jāpastiprina, kamēr izdodas iegūt ārpuskārtas saraušanos (ekstrasistoli) (2.4. zīm.).

2.4. zīmējums. Vardes sirds kardiogrammas reģistrēšana un iegūtās ekstrasistoles.

1, 2, 3 - ārpuskārtas kairinātāju došanas momenti;

4 - ekstrasistole;

5 - pagarinātā pauze;

6 - ekstrasistoles laikā izkritušais kārtējais cikls.

Iegūto līkni ielīmē protokolu burtnīcā un izdara secinājumus par sirds muskuļa uzbudināmību dažādās sirds cikla fāzēs.

Fizioloģija DU TSC
Nākamais: 2.6. Vago - simpātiskā nerva kairinājuma Augstāk: 2. SIRDS - ASINSVADU FIZIOLOĢIJA Iepriekšējais: 2.4. Ķīmisko vielu iedarbība uz vardes