Matemātiskās analīzes pamatu veido reālo1.1 skaitļu kopa ar tajā definētām algebriskām darbībām
un kārtības sakarībām. Visas šīs darbības un sakarības var
novest uz saskaitīšanu, reizināšanu un sakarību ``mazāks'' ().
To īpašības var iegūt no neliela skaita pamatīpašībām, kuras tiek
pieņemtas par aksiomām1.2. Matemātiskai
analīzei raksturīga ir tikai viena no šīm aksiomām -
nepārtrauktības aksioma. Pārējām aksiomām ir tīri algebrisks
saturs un tās kopumā izsaka, ka
ir sakārtots lauks.
No šīs aksiomas izriet virkne svarīgu apgalvojumu, ar kuriem iepazīsimies turpmāk.
Reāli skaitļi kalpo, pirmkārt, lielumu mērīšanai, piemēram, garumu mērīšanai. Izvēloties mērogu (t.i., nogriezni, kura garumu uzskata vienādu ar vienu), katra nogriežņa garumu varēs raksturot ar pilnīgi noteiktu pozitīvu skaitli.
Ģeometrijā1.6 pieņem arī pretējo apgalvojumu: katrs pozitīvs skaitlis izsaka kāda nogriežņa garumu. No šī apgalvojuma arī izriet reālo skaitļu ģeometriskā interpretācija: reālie skaitļi kā koordinātu taisnes1.7 punkti. Tātad starp visu reālo skaitļu kopu un koordinātu taisnes punktu kopu pastāv savstarpēji viennozīmīga atbilstība, t.i.,