nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 1.3. Jautājumi Augstāk: 1. PAMATJĒDZIENI Iepriekšējais: 1.1. Vairāku argumentu funkcijas jēdziens

1.2. Vairāku argumentu funkcijas ģeometriskā interpretācija

Ja divu argumentu funkcija ir uzdota ar formulu $ z=f(x,y)$, tad par šīs funkcijas grafiku sauc trijotņu $ (x,y,z)$, kur $ (x,y)\in D$ un $ z=f(x,y)$, kopu. Šo kopu var attēlot koordinātu telpā.

Piemēram, funkcijas $ z=\sqrt{4-x^2-y^2}$ grafiks ir sfēras $ x^2+y^2+z^2=4$ tā daļa, kas atrodas $ xOy$ plaknē un virs tās (1.1. zīm.).

\includegraphics[height=8cm]{01.eps}

1.1. zīm.

1.3. piezīme. 
Triju, četru utt. argumentu funkciju grafikiem nevar sniegt uzskatāmu ģeometrisko interpretāciju.

Divu argumentu funkcijai $ z=f(x,y)$ var sniegt vēl šādu ģeometrisko interpretāciju: aplikātai $ z$ piešķirot konstantas vērtības $ c_1,c_2,\ldots,c_n,\ldots$, $ xOy$ plaknē iegūst līnijas

$\displaystyle f(x,y)=c_1, f(x,y)=c_2,\ldots,
f(x,y)=c_n,\ldots\;.$

Šīs līnijas sauc par funkcijas $ z=f(x,y)$ līmeņlīnijām. Ģeometriski šīs līmeņlīnijas var iegūt, šķeļot virsmu $ z=f(x,y)$ ar plaknei $ xOy$ paralēlām plaknēm $ z=c_1$, $ z=c_2$, $ \ldots$, $ z=c_n$, $ \ldots$ un pēc tam šķēluma līnijas projicējot $ xOy$ plaknē (1.2. zīm.).

\includegraphics[height=8cm]{02.eps}

1.2. zīm.

1.4. piezīme. 
Lai sniegtu triju argumentu funkcijām ģeometrisko interpretāciju, izmanto tā saucamās līmeņvirsmas1.2.
1.1. piemērs. 
Konstruēt līmeņvirsmas funkcijai $ z=x^2+y^2-1$.

Izvēlas $ c_1=-1$; $ x^2+y^2-1=-1$, $ x^2+y^2=0$. Iegūst punktu $ O(0,0)$.

Izvēlas $ c_2=0$; $ x^2+y^2-1=0$, $ x^2+y^2=1$. Iegūst vienības riņķa līniju.

Izvēlas $ c_3=1$; $ x^2+y^2-1=1$, $ x^2+y^2=2$. Iegūst riņķa līniju ar rādiusu $ \sqrt{2}$.

Izvēlas $ c_4=8$; $ x^2+y^2=9$. Iegūst riņķa līniju ar rādiusu $ 3$ utt.

Līmeņlīnijas attēlotas 1.3. zīm., bet funkcijas $ z=x^2+y^2-1$ grafiks - 1.4. zīm. Koordinātu telpā iegūst virsmu, kuru sauc par rotācijas paraboloīdu.

\includegraphics[height=10cm]{03a.eps}

1.3. zīm.

\includegraphics[height=10cm]{04.eps}

1.4. zīm.

1.1. definīcija. 
Kopā $ D$ definētu funkciju $ z=f(x,y)$ sauc par ierobežotu no augšas (no apakšas), ja no augšas (no apakšas) ir ierobežots tās vērtību apgabals, t.i., ja eksistē tāds reāls skaitlis $ M$ (attiecīgi $ m$), ka visiem $ (x;y)\in
D$ izpildās nevienādība $ f(x,y)\leq M$ (attiecīgi $ f(x,y)\geq m$). Funkciju sauc par ierobežotu, ja tā ir ierobežota gan no augšas, gan no apakšas.

Piemēram, funkcija $ z=\sqrt{4-x^2-y^2}$ ir ierobežota, jo visiem $ (x,y)$ no tās definīcijas apgabala ir spēkā nevienādība $ 0\leq
\sqrt{4-x^2-y^2}\leq 2$. (Skat. 1.1. zīm.).

Funkcija $ z=x^2+y^2-1$ ir ierobežota no apakšas, bet nav ierobežota no augšas. (Skat. 1.4. zīm.).


nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 1.3. Jautājumi Augstāk: 1. PAMATJĒDZIENI Iepriekšējais: 1.1. Vairāku argumentu funkcijas jēdziens

2002-06-21