Matemātika
DU TSC
Nākamais: 3.2. Punktā diferencējamas funkcijas pietiekamais nosacījums
Augstāk: 3. VAIRĀKU ARGUMENTU DIFERENCĒJAMAS FUNKCIJAS
Iepriekšējais: 3. VAIRĀKU ARGUMENTU DIFERENCĒJAMAS FUNKCIJAS
-
3.1. definīcija.
- Funkciju sauc par diferencējamu
punktā
, ja tās pilno pieaugumu var izteikt
šādi:
kur - skaitļi, bet
- bezgalīgi mazas funkcijas, kad
un
. Funkcijas pieauguma galveno
sastāvdaļu, t.i.,
, sauc par šīs funkcijas
diferenciāli punktā un apzīmē ar jeb
. Tādējādi
-
3.1. piezīme.
- Funkcijas pieauguma otru sastāvdaļu
var pārveidot šādi:
kur
- bezgalīgi
maza funkcija, kad
un
.
.
Tādējādi funkciju sauc par diferencējamu punktā
, ja tās pilno pieaugumu var izteikt
šādi:
kur - skaitļi, bet - bezgalīgi maza funkcija, kad
un
.
-
3.1. teorēma.
- (Punktā diferencējamas funkcijas nepieciešamais
nosacījums).
Ja funkcija - diferencējama punktā , tad eksistē robežas
un
.
No var iegūt
, ja
izvēlas
. Tādējādi
Seko, ka
un eksistē
.
Analoģiski eksistē
.
-
3.2. definīcija.
- Ja funkcija ir definēta
punktā un tā apkārtnē, eksistē
, tad šo robežu sauc par šīs funkcijas
parciālo atvasinājumu pēc punktā un
apzīmē
, ,
.
Tādējādi
. Analoģiski definē
.
-
3.2. piezīme.
-
- 3.1. teorēmu var formulēt šādi.
Ja funkcija - diferencējama punktā , tad šajā
punktā tai eksistē parciālie atvasinājumi
un
.
- Funkcijas diferenciāli var izteikt šādi:
- Parasti argumentu pieaugumus un apzīmē
atbilstoši un , tāpēc
- 3.1. teorēmai apgrieztais apgalvojums nav spēkā.
-
3.2. teorēma.
- (Punktā diferencējamas funkcijas nepieciešamais
nosacījums).
Ja funkcija - diferencējama punktā , tad šajā punktā tā ir
nepārtraukta.
(Pierādīt patstāvīgi).
-
3.3. piezīme.
-
- Arī šoreiz apgrieztā teorēma nav spēkā. Piemēram, funkcija
ir nepārtraukta punktā , tomēr šajā punktā
tai neeksistē parciālie atvasinājumi un, proti, tā nav
diferencējama punktā . (Pamatot patstāvīgi!).
- Tā kā parciālo atvasinājumu definīcijas ir analoģiskas viena
argumenta funkcijas atvasinājuma definīcijai, tad parciālos
atvasinājumus atrod pēc tām pašām formulām un tiem pašiem likumiem,
kādi tika apskatīti viena argumenta funkcijām. Svarīgi atzīmēt, ka
atrodot
, uzskata ne par
mainīgo, bet par konstanti. Analoģiski, kad atrod
, uzskata par konstanti.
-
3.1. piemērs.
- Atrast funkcijas
parciālos atvasinājumus.
Vispirms uzskata par konstanti un atrod
Analoģiski
-
3.2. piemērs.
- Atrast funkcijas
diferenciāli
punktā , ja
;
.
Atrod
un
. Izskaitļo parciālo atvasinājumu vērtības punktā
.
;
. Funkcijas diferenciālis
Tādējādi
Apskata funkciju , kurai punktā eksistē
parciālie atvasinājumi pie fiksētas vērtības . Ģeometriski
tas nozīmē, ka virsma tiek šķelta ar plakni (šī
plakne paralēla koordinātu plaknei ). Šķēlumā iegūst līniju,
kas iet caur doto punktu. Virziena koeficients pieskarei, kas
konstruēta šai līnijai punktā , būs vienāds ar
. Analoģiski
ir virziena
koeficients pieskarei, kas konstruēta punktā
līnija, pa kuru virsma šķeļas ar plakni .
-
3.4. piezīme.
- Analoģiski rīkojoties, var definēt punktā
diferencējamu triju, četru utt. argumentu funkciju, tās parciālos
atvasinājumus un diferenciāli. Atrodot šādas funkcijas parciālo
atvasinājumu pēc kāda mainīgā, pārējos argumentus uzskata par
konstantēm.
-
3.3. piemērs.
- Atrast funkcijas
parciālos atvasinājumus.
Matemātika
DU TSC
Nākamais: 3.2. Punktā diferencējamas funkcijas pietiekamais nosacījums
Augstāk: 3. VAIRĀKU ARGUMENTU DIFERENCĒJAMAS FUNKCIJAS
Iepriekšējais: 3. VAIRĀKU ARGUMENTU DIFERENCĒJAMAS FUNKCIJAS
2002-06-21