nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 2.4. Košī teorēma (Teorēma par funkciju Augstāk: 2. DIFERENCIĀLRĒĶINU PAMATTEORĒMAS Iepriekšējais: 2.2. Rolla teorēma (Teorēma par atvasinājuma

2.3. Lagranža teorēma

2.3. teorēma. Ja funkcija $ f$ nepārtraukta slēgtā intervālā $ [a;b]$ un ir diferencējama šī intervāla iekšējos punktos, tad eksistē vismaz viens tāds intervāla iekšējais punkts $ c$, kurā

$\displaystyle f'(c)=\frac{f(b)-f(a)}{b-a}.$

$ \blacktriangleright$ Izveidosim palīgfunkciju $ F(x)=f(x)-f(a)-\frac{f(b)-f(a)}{b-a}(x-a)$. Šī funkcija $ F$ apmierina visus Rolla teorēmas nosacījumus: nepārtraukta intervālā $ [a;b]$, diferencējama tā iekšējos punktos (jo šādas īpašības piemīt funkcijai $ f$) un $ F(a)=F(b)$, jo $ F(a)=0$ un $ F(b)=0$. Saskaņā ar Rolla teorēmu eksistē tāds $ c\in (a;b)$, ka $ F'(c)=0$.

Tā kā

$\displaystyle F'(x)=f'(x)-\frac{f(b)-f(a)}{b-a}$   un$\displaystyle \quad F'(c)=f'(c)-\frac{f(b)-f(a)}{b-a},$

tad

$\displaystyle f'(c)-\frac{f(b)-f(a)}{b-a}=0$   jeb$\displaystyle \quad f'(c)=\frac{f(b)-f(a)}{b-a}.\blacktriangleleft$

Lai sniegtu Lagranža teorēmai ģeometrisko interpretāciju, izveidosim šādu zīmējumu (2.4. zīm.).

\includegraphics[width=14cm]{C:/TEXfiles/vitolds/fun_lv_html/10arma.eps}

2.4. zīmējums

No taisnleņķa trijstūra $ \;ADB\,$: $ \;\tg
\alpha=\frac{f(b)-f(a)}{b-a}\,$. Šī attiecība no ģ eometriskā viedokļa izsaka hordas $ \,AB\,$ virziena koeficientu. Tā kā $ \;f'(c)=\frac{f(b)-f(a)}{b-a}$ un $ k=f'(c)$ ir funkcijas grafikam punktā $ C(c;f(c))$ novilktās pieskares virziena koeficients, tad var teikt, ka saskaņā ar Lagranža teorēmu uz grafika eksistē tāds punkts, kurā novilktā pieskare ir paralēla hordai $ AB$.
2.3. piezīme. 
Arī šoreiz tādi punkti $ c$ var būt vairāki un visi Lagranža teorēmas nosacījumi ir būtiski.

Pieņemsim, ka visi Lagranža teorēmas nosacījumi izpildās intervālā $ [b;a]$ (šoreiz $ b<a$).

Saskaņā ar teorēmu eksistē tāds $ c\in (b;a)$, kurā

$\displaystyle f'(c)=\frac{f(a)-f(b)}{a-b}$

jeb

$\displaystyle f'(c)=\frac{f(b)-f(a)}{b-a}.$

Tātad Lagranža teorēmas formula ir spēkā gan $ a<b$, gan $ a>b$. Starpvērtību $ c$ ir izdevīgi pierakstīt formā $ c=a+\Theta (b-a)$, kur $ 0<\Theta <1$. Ja šajā formulā ievieto $ a=x$, $ b-a=\Delta x$ un $ b=x+\Delta x$, tad iegūst formulu

$\displaystyle \frac{f(x+\Delta x)-f(x)}{\Delta x}=f'(x+\Theta \Delta x)$

jeb

$\displaystyle \boxed{f(x+\Delta x)-f(x)=f'(x+\Theta \Delta x)\Delta x,\quad \rm{kur}\quad 0<\Theta <1\/.}$

Šo formulu sauc par Lagranža galīgo pieaugumu formulu (turpmāk: Lagranža formulu).


nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 2.4. Košī teorēma (Teorēma par funkciju Augstāk: 2. DIFERENCIĀLRĒĶINU PAMATTEORĒMAS Iepriekšējais: 2.2. Rolla teorēma (Teorēma par atvasinājuma

2002-01-21