Fizioloģija DU TSC
Nākamais: 2.12. Sfigmogrāfija Augstāk: 2. SIRDS - ASINSVADU FIZIOLOĢIJA Iepriekšējais: 2.10. Veģetatīvā indeksa noteikšana

2.11. Asinsspiediena un pulsa frekvences izmaiņas fiziskās slodzes ietekmē

Darba uzdevumi.

$\phantom{}$

1. Iemācīties mērīt arteriālo asinsspiedienu pēc Korotkova metodes.
2. Izvērtēt arteriālā spiediena un sirdsdarbības frekvences izmaiņas slodzes ietekmē.

Darbam nepieciešams.

Riva - Roči sfigmomanometrs, fonendoskops, hronometrs.

Izmeklējamā persona.

Grupas studenti.

Darba gaita.

Izmeklējamai personai uz augšdelma 2 - 3 cm virs elkoņa locītavas uzliek manžeti tā, lai tā cieši piekļautos rokai.

Elkoņa bedrītē iztausta artērijas pulsācijas un uz tās uzliek fonendoskopa galviņu. Noslēdz manžeti, aizskrūvējot uzgriezni gumijas baloniņam. Ar baloniņu iesūknē gaisu manžetē līdz spiediens manžetē kļūst augstāks par sistolisko spiedienu asinsvadā un asins plūsma asinsvadā tiek pārtraukta. Ja, izklausot asinsvadu, nekādas skaņas nedzird, atgriež baloniņa aizgriezni un lēni laiž gaisu no manžetes ārā. Vienlaikus vēro sfigmomanometra skalu (2.10. zīm.).

2.10. zīmējums. Asinsspiediena mērīšana pēc Korotkova metodes.

1 - manometrs, 2 - manžete, 3 - baloniņš, 4 - fonendoskops.

Tajā brīdī, kad parādās Korotkova skaņas, manometrs uzrāda sistolisko spiedienu. Turpinot izlaist gaisu no manžetes, fiksē to spiedienu manometrā, kad izzūd Korotkova skaņas. Tas atbilst diastoliskajam spiedienam. Tātad Korotkova skaņas saklausāmas starp sistolisko un diastolisko spiedienu. Korotkova skaņu cēlonis ir asins grūdienveida plūšana deformētā artērijā.

Asinsspiedienu izmēra vairākas reizes (sēdus, stāvus stāvokļos). Nosaka pulsa spiedienu ( $\mathrm{P_{p}}$) un aprēķina vidējo dinamisko spiedienu ( $\mathrm{P_{vid.}}$):

$$\boxed{\mathrm{P_{vid.}=P_{d}+\frac{1}{3}P_{p}};\;\; \mathrm{P_{p}=P_{s}-P_{d}}}$$

kur

$\mathrm{P_{d}}$ - diastoliskais spiediens;

$\mathrm{P_{s}}$ - sistoliskais spiediens;

$\mathrm{P_{vid.}}$ - vidējais dinamiskais spiediens;

$\mathrm{P_{p}}$ - pulsa spiediens.

Izejas stāvoklī saskaita pulsu 1 minūtē (iztaustot spieķa kaula artēriju vai miega artēriju). Tad izmeklējamā persona veic fizisko slodzi: 20 dziļus pietupienus 30 sekundēs vai 3 minūtes uz veloergometra (vīrieši 150 W, sievietes 100 W). Pēc slodzes 5 minūšu laikā, katras minūtes sākumā izmēra asinsspiedienu un nosaka sirds darbības frekvenci.

Rezultātus apkopo tabulā.

Parametri	Izejas stāvoklī	Pēc slodzes (minūtes)
		1	2	3	4	5
SDF (sit./min.)
$\mathrm{P_s}$ (mm Hg)
$\mathrm{P_d}$ (mm Hg)
$\mathrm{P_p}$ (mm Hg)
$\mathrm{P_vid.}$ (mm Hg)

Pieaugušam veselam cilvēkam:

$\mathrm{P_{s}}$ = 110 - 130 mm Hg st., $\mathrm{P_{d}}$ = 60 - 80 mm Hg st.,

$\mathrm{P_{p}}$ = 35 - 50 mm Hg st., $\mathrm{P_{vid.}}$ = 80 - 90 mm Hg st.

Fiziskās slodzes laikā Ps palielinās, $\mathrm{P_{d}}$ izmainās maz.

Iegūtos rezultātus atspoguļo arī grafiski: uz x ass atliekot atjaunošanās perioda laiku (minūtes), uz y ass - SDF, $\mathrm{P_{s}}$ un $\mathrm{P_{d}}$.

Izvērtē rezultātus un nosaka sirds - asinsvadu reakcijas tipu uz fizisko slodzi.

Pēc sirdsdarbības frekvences un arteriālā spiediena izmaiņām pēc fiziskās slodzes izdala 5 sirds - asinsvadu reakcijas tipus: normotonisko, hipotonisko, hipertonisko, distonisko un kāpņveidīgo.

Normotoniskais sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tips. Miera stāvoklī sirdsdarbības frekvence (SDF) un asinsspiediens (AS) atbilst normai. 1. minūtē pēc slodzes SDF palielinās par 60 - 100%, sistoliskais spiediens palielinās par 15 - 30%, diastoliskais spiediens samazinās par 15 - 30%, pulsa spiediens palielinās par 60 - 100%. Minūtes tilpums (MT) palielinās uz sistoles tilpuma (ST) un sirdsdarbības frekvences palielināšanās rēķina. Šāds reakcijas tips raksturīgs veseliem, labi trenētiem cilvēkiem, parāda labu adaptāciju fiziskām slodzēm, augstas sirds - asinsvadu sistēmas regulācijas spējas. Šāda reakcija tiek uzskatīta kā fizioloģiski normāla, tāpēc, ka mēreni paātrinoties pulsam, pielāgošanās slodzei notiek uz pulsa spiediena palielināšanās rēķina, kas netieši raksturo sistoles tilpuma palielināšanos. Sistoliskā spiediena palielināšanās parāda kreisā kambara saraušanās spējas un diastoliskā spiediena samazināšanās - arteriolu tonusa pavājināšanos, kas nodrošina labāku asins plūsmu uz perifēriju. Šī reakcijas tipa atjaunošanās periods ilgst 3 - 5 minūtes.

Hipotoniskais jeb astēniskais sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tips. Miera stāvoklī SDF un AS atbilst normai. 1.minūtē pēc slodzes SDF palielinās vairāk par 100%, sistoliskais spiediens palielinās līdz 10%, diastoliskais spiediens var neizmainīties, pulsa spiediens palielinās ļoti maz, MT palielinās tikai uz SDF rēķina, jo ST praktiski nemainās. Palēninās atjaunošanās. Šāds reakcijas tips ir neekonomisks, var novērot sportistiem pie pārslodzēm, pēc masas samazināšanas procedūrām, var būt saistīts ar miokarda saraušanās spēju samazināšanos.

Hipertoniskais sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tips. Miera stāvoklī sistoliskais spiediens var būt paaugstināts. 1. minūtē pēc slodzes SDF palielinās par 100% un vairāk, sistoliskais spiediens palielinās par 50% un vairāk, diastoliskais spiediens palielinās par 10 - 30%, palielinās pulsa spiediens. Novēro nesakritību starp MT un perifērās pretestības lielumu. Atjaunošanās norit lēni. Šādu reakciju novēro hipertonijas slimniekiem un tiem, kuriem ir tendence uz to. Raksturīga palielināta perifērā pretestība. Hipertoniskais reakcijas tips tiek vērtēts kā neapmierinošs.

Distoniskais sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tips. Miera stāvoklī SDF un AS atbilst normai. 1.minūtē pēc slodzes SDF palielinās par 80 - 100%, sistoliskais spiediens - par - 15 - 30%, diastoliskais spiediens nokrītas līdz 0, kas saistīts ar asinsvadu tonusa un pulsa viļņa izplatīšanās ātruma izmaiņām ("auskultācijas fenomens"). Šādu reakciju novēro sportistiem pēc smaga fiziska darba, noguruma laikā, pēc slimībām, dažreiz tā var būt sportista individuāla īpatnība.

Kāpņveida sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tips. Izejas stāvoklī SDF un AS atbilst normai. Pēc slodzes 2. minūtē sistoliskais spiediens lielāks nekā 1. minūtē. Šāda sirds - asinsvadu sistēmas reakcija atspoguļo asinsrites sistēmas regulācijas funkcionālās nepilnības. Palēninās sistoliskā spiediena atjaunošanās. Šāda reakcija ir nelabvēlīga, jo parāda neadekvātu adaptāciju fiziskai slodzei, aizkavējas skābekļa parāda dzēšana, var būt saistīts ar nogurumu.

Sirds - asinsvadu reakcijas tipi uz fizisko slodzi redzami arī 2.11. zīmējumā.

2.11. zīmējums. Sirds - asinsvadu reakcijas tipi uz fizisko slodzi.

A - normotoniskais, B - hipotoniskais, C - hipertoniskais, D - distoniskais,

E - kāpņveida.

Fizioloģija DU TSC
Nākamais: 2.12. Sfigmogrāfija Augstāk: 2. SIRDS - ASINSVADU FIZIOLOĢIJA Iepriekšējais: 2.10. Veģetatīvā indeksa noteikšana