Fizika DU TSC
Nākamais: 2.4.2. Jonu iztvaicēšanas sūkņi Augstāk: 2.4. Sorbcijas sūkņi Iepriekšējais: 2.4. Sorbcijas sūkņi

2.4.1. Absorbcijas (ceolīta) sūkņi

Absorbcijas sūkņos izmanto dažu porainu cietvielu spēju zemās temperatūrās absorbēt gāzes un tvaikus. Kā absorbentu šādos sūkņos visbiežāk izmanto ceolītu ¹. Porainu struktūru šie materiāli iegūst pēc uzkarsēšanas, pie tam, to kristālrežģis netiek sagrauts. Pēc kristāliskā ūdens izvākšanas tiek iegūtas vienādu izmēru poras, kurās var iekļūt tikai tādas gāzu molekulas, kuru izmēri ir mazāki par poru izmēriem. Tāpēc ceolīti var kalpot arī kā ``molekulārie sieti''.

Šāda ceolīta sūkņa uzbūve ir redzama 2.7. zīmējumā.

2.7. zīmējums. Ceolīta sūknis.
1 - korpuss, 2 - ieeja, 3 - korķis, 4, 5, 6 - dzesēšanas atveres, 7 - siets, 8 - ceolīts, 9 - Djuara trauks.

Nerūsējoša tērauda cilindrā 1 atrodas ceolīts 8. Lai sūkni atdzesētu, to ievieto Djuara traukā 9, ko piepilda ar šķidru slāpekli ( $\approx-200^\circ$C). Samazinoties temperatūrai, spiediens sūkņa kamerā samazinās, gāze no vakuumkameras ieplūst sūkņa kamerā un tiek absorbēta. Beidzot atsūknēšanu, ieejas atvere 2 tiek noslēgta, Djuara trauks tiek noņemts un sūknis tiek uzkarsēts. Absorbētā gāze izdalās un sūknī var rasties spiediens, kas ir lielāks par atmosfēras spiedienu. Lai pasargātu sūkni no bojājumiem, šim gadījumam ir paredzēts vārsts (korķis) 3. Pēc uzkarsēšanas sūknis ir gatavs nākošajam atsūknēšanas procesam.

Parasti ceolīta sūkņus izmanto gāzes atsūknēšanai spiedienu diapazonā $760 - 10^{-4}$ Torr, bet ir arī augstvakuuma ceolīta sūkņi (līdz pat $10^{-8}$ Torr). Šo sūkņu priekšrocība - tie nerada vakuumkameras piesārņojumu ar eļļu. Trūkumi - tie slikti atsūknē inertās gāzes; nepieciešamība lietot šķidru slāpekli.

Fizika DU TSC
Nākamais: 2.4.2. Jonu iztvaicēšanas sūkņi Augstāk: 2.4. Sorbcijas sūkņi Iepriekšējais: 2.4. Sorbcijas sūkņi