nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 2. Funkcijas jēdziens. Vienādas funkcijas. Funkcijas, Augstāk: vallievads2ht Previous: vallievads2ht

1. Reālā skaitļa modulis


1.1. definīcija. 
Par reālā skaitļa $ a$ moduli (absolūto vērtību) sauc
$ \max(a,-a)$ un apzīmē $ \vert a\vert$.

Tādējādi

$\displaystyle \vert a\vert=\left\{\begin{array}{ccc}
a, & \text{ja} & a\geq 0, \\
-a & \text{ja} & a<0. \\
\end{array}\right.$

Moduļa īpašības.
  1. $ \vert a+b\vert\leq\vert a\vert+\vert b\vert$;
  2. $ \vert-a\vert=\vert a\vert$;
  3. $ \bigl\vert\vert a\vert-\vert b\vert\bigr\vert \leq\vert a-b\vert$;
  4. $ \vert a\vert<c$ tad un tikai tad, ja $ -c<a<c$;
  5. $ \vert a\vert>c$ tad un tikai tad, ja $ a<-c$ vai $ a>c$;
  6. $ \vert a\cdot b\vert=\vert a\vert\cdot\vert b\vert$;
  7. $ \vert\frac{a}{b}\vert=\frac{\vert a\vert}{\vert b\vert}$, ja $ b \neq 0$.

Risinot vienādojumus un nevienādības, kas satur moduli, ir izdevīgi lietot intervālu metodi, kuras pamatā ir nepārtrauktu funkciju īpašība: ja funkcija $ f$ intervālā $ (a;b)$ ir nepārtraukta un nevienā šī intervāla punktā tās vērtība nav 0, tad visos intervāla punktos funkcijas vērtības ir vai nu tikai pozitīvas, vai arī tikai negatīvas. Ja pieņem, ka funkcija $ f$ ir nepārtraukta intervālā $ I$ un to intervāla punktu skaits, kuros šīs funkcijas vērtības vienādas ar nulli, ir galīgs, tad šie punkti sadala intervālu $ I$ apakšintervālos, pie tam katra apakšintervāla visos punktos funkcijas $ f$ vērtības ir vai nu pozitīvas, vai arī negatīvas. Lai noteiktu funkcijas vērtību zīmi kādā apakšintervālā, pietiek aprēķināt funkcijas vērtību brīvi izraudzītā dotā apakšintervāla punktā.

1.1. piem{\={e\/}}rs. 

Konstruēt funkcijas $ f(x)=\vert x+1\vert$ grafiku.

Šo uzdevumu var atrisināt ar vairākiem paņēmieniem.

1. paņēmiens.

Pārveido šīs funkcijas analītisko izskatu, izmantojot moduļa definīciju. Punkts $ x=-1$ sadala koordinātu taisni divos intervālos. Katrā no šiem intervāliem (1.1. zīm.) nosaka funkcijas izskatu.

\includegraphics[height=1cm]{01.eps}

1.1. zīm.

Intervālā $ (-\infty;-1)$ ir spēkā $ x+1<0$, tāpēc

$\displaystyle \vert x+1\vert=-(x+1)$

un

$\displaystyle f(x)=-(x+1)\/.$

Intervālā $ [-1;+\infty)$ ir spēkā $ x+1\geq 0$, tāpēc

$\displaystyle f(x)=x+1\/.$

Tātad doto funkciju var uzrakstīt šādi:

$\displaystyle f(x)=\left\{\begin{array}{ccc} -x-1, & \text{ja} & x<-1, \\  x+1, & \text{ja} & x\geq-1. \\  \end{array}\right.$    

Konstruē šīs funkcijas grafiku (1.2. zīm).

\includegraphics[height=7cm]{02.eps}

1.2. zīm.

2. paņēmiens.

Konstruē funkcijas $ f(x)=x+1$ grafiku un grafika to daļu, kas atrodas zem $ Ox$ ass, attēlo simetriski attiecībā pret $ Ox$ asi (1.3. zīm.).

\includegraphics[height=7cm]{03.eps}

1.3. zīm.

3. paņēmiens.

Funkcijas $ f(x)=\vert x+1\vert$ grafiku var iegūt no funkcijas $ f(x)=\vert x\vert$ grafika, veicot paralēlo pārnesi par vienu vienību pa kreisi (1.4. zīm.).

\includegraphics[height=7cm]{04.eps}

1.4. zīm.

1.2. piem{\={e\/}}rs. 

Konstruēt funkcijas $ f(x)=\vert x+1\vert+\vert x-1\vert$ grafiku.

Lietojot intervālu metodi un moduļa definīciju, pārveido dotās funkcijas analītisko izskatu.

\includegraphics[height=1cm]{05.eps}

1.5. zīm.

  1. Ja $ x<-1$, tad $ x+1<0$ un $ x-1<0$, tāpēc $ \vert x+1\vert=-(x+1)$ un $ \vert x-1\vert=-(x-1)$.

    Tātad

    $\displaystyle f(x)=-(x+1)-(x-1)=-2x\/.$

  2. Ja $ -1\leq x<1$, tad $ x+1\geq 0$ un $ x-1<0$, tāpēc $ \vert x+1\vert=x+1$ un $ \vert x-1\vert=-(x-1)$.

    Tātad

    $\displaystyle f(x)=x+1-(x-1)=2\/.$

  3. Ja $ x\geq1$, tad $ x+1>0$ un $ x-1\geq 0$, tāpēc $ \vert x+1\vert=x+1$ un $ \vert x-1\vert=x-1$.

    Tātad

    $\displaystyle f(x)=x+1+x-1=2x\/.$

Ņemot vērā funkcijas analītisko izskatu katrā no minētajiem intervāliem, var rakstīt:

$\displaystyle f(x)=\left\{ \begin{array}{ccc} -2x, & \text{ja} & x<-1, \\  2, & \text{ja} & -1\leq x<1, \\  2x, & \text{ja} & x\geq 1. \\  \end{array}\right.$    

Konstruē šīs funkcijas grafiku (1.6. zīm.).

\includegraphics[height=7cm]{06.eps}

1.6. zīm.

1.3. piem{\={e\/}}rs. 

Atrisināt vienādojumu $ \vert x+1\vert-\vert x+2\vert+\vert x-3\vert=5$.

Punkti $ x=-2$, $ x=-1$ un $ x=3$ koordinātu taisni sadala četros intervālos (1.7. zīm.). Katrā no šiem intervāliem katra no izteiksmēm, kas atrodas zem moduļa zīmes, saglabā savu zīmi.

\includegraphics[height=1cm]{07.eps}

1.7. zīm.

Lietojot moduļa definīciju, katrā no šiem intervāliem doto vienādojumu var pārrakstīt šādi:

$\displaystyle 1.\;\;$ $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} x<-2, \\ -(x+1)+x+2-(x-3)=5, \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} x<-2, \\ x=-1. \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle x\in\emptyset,\;$   jo$\displaystyle \; x=-1\;$   nepieder šim intervālam$\displaystyle .$    
$\displaystyle 2.\;\;$ $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} -2\leq x<-1, \\ -(x+1)-(x+2)-(x-3)=5 \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} -2\leq x<-1, \\ x=-\frac{5}{3}, \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle x=-\frac{5}{3}.$    
$\displaystyle 3.\;$ $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} -1\leq x<3, \\ x+1-(x+2)-(x-3)=5, \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} -1\leq x<3, \\ x=-3. \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle x\in\emptyset,\;$   jo$\displaystyle \; x=-3\;$   nepieder šim intervālam$\displaystyle .$    
$\displaystyle 4.\;\;$ $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} x\geq 3, \\ x+1-(x+2)+x-3=5, \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} x\geq 3, \\ x=9. \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle x=9.$    
  $\displaystyle \textit{Atbilde}. \;x\in\left\{-\frac{5}{3};9\right\}.$    

1.4. piem{\={e\/}}rs. 
Atrisināt nevienādību $ \vert 3x-5\vert-\vert 2x+3\vert>0$.

Punkti $ x=-\frac{3}{2}$ un $ x=\frac{5}{3}$ sadala koordinātu taisni trīs intervālos (1.8. zīm.).

\includegraphics[height=1.2cm]{08.eps}

1.8. zīm.

Pārraksta doto nevienādību katrā no šiem intervāliem.

$\displaystyle 1.\;\;$ $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} x<-\frac{3}{2}, \\ -(3x-5)+(2x+3)>0, \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} x<-\frac{3}{2}, \\ x<8. \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle x<-\frac{3}{2},\;$   tātad$\displaystyle \; x\in\left(-\infty,-\frac{3}{2}\right).$    
$\displaystyle 2.\;\;$ $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} -\frac{3}{2}\leq x<\frac{5}{3}, \\ -(3x-5)-(2x+3)>0, \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} -\frac{3}{2}\leq x<\frac{5}{3}, \\ x<\frac{2}{5}, \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle -\frac{3}{2}\leq x<\frac{2}{5}.$    
  $\displaystyle x\in\left[-\frac{3}{2};\frac{2}{5}\right).$    
$\displaystyle 3.\;\;$ $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} x\geq\frac{5}{3}, \\ 3x-5-(2x+3)>0, \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle \left\{\begin{array}{l} x\geq\frac{5}{3}, \\ x>8. \\ \end{array}\right.$    
  $\displaystyle x>8,\;$   tātad$\displaystyle \; x\in(8;+\infty).$    

Lai uzrakstītu atbildi, apvieno iegūtos rezultātus uz koordinātu taisnes (1.9. zīm.).

\includegraphics[height=1.2cm]{08a.eps}

1.9. zīm.

Atbilde. $ x\in\left(-\infty;\frac{2}{5}\right)\cup(8;+\infty)$.

1.5. piem{\={e\/}}rs. 
Atrisināt nevienādību $ \vert 1-2x\vert<3$.

Doto nevienādību var atrisināt, izmantojot moduļa 4. īpašību.

$\displaystyle -3<1-2x<3,$    
$\displaystyle -4<-2x<2,$    
$\displaystyle -1<x<2.$    

Atbilde. $ x\in(-1;2)$.

1.6. piem{\={e\/}}rs. 
Atrisināt nevienādību $ \vert 3x-8\vert\geq 4$.

Doto nevienādību var atrisināt, izmantojot moduļa 5. īpašību.

  $\displaystyle 3x-8\geq 4\;\;$vai $\displaystyle 3x$ $\displaystyle -8\leq -4,$    
  $\displaystyle 3x\geq 12$ $\displaystyle 3x$ $\displaystyle \leq 4,$    
  $\displaystyle x\geq 4$ $\displaystyle x$ $\displaystyle \leq\frac{4}{3},$    
  $\displaystyle x\in[4;+\infty)$ $\displaystyle x$ $\displaystyle \in\left(-\infty;\frac{4}{3}\right].$    

Atbilde. $ x\in\left(-\infty;\frac{4}{3}\right]\cup[4;+\infty)$.
1.7. piem{\={e\/}}rs. 
Atrisināt vienādojumu $ \vert\sin x\vert-\sin
x=2$.
  1. Ja $ \sin x\geq 0$, tad $ \vert\sin x\vert=\sin x$, tāpēc
    $ \left\{\begin{array}{l}
\sin x\geq 0, \\
\sin x-\sin x=2, \\
\end{array}\right.$


    $ x\in\emptyset$.
  2. Ja $ \sin x<0$, tad $ \vert\sin x\vert=-\sin x$, tāpēc
    $ \left\{\begin{array}{l}
\sin x<0, \\
-\sin x-\sin x=2, \\
\end{array}\right.$


    $ \left\{\begin{array}{l}
\sin x<0, \\
\sin x=-1, \\
\end{array}\right.$


    $ \sin x=-1$.


    $ x=-\frac{\pi}{2}+2\pi n,\;\;n\in\mathbb{Z}$.
Atbilde. $ x\in\left\{-\frac{\pi}{2}+2\pi
n,\;\;n\in\mathbb{Z}\right\}$.


Auditorijā risināmie uzdevumi


  1. Konstruēt grafikus funkcijām
    1. $ f(x)=x-\vert 3x+1\vert-2$,
    2. $ f(x)=5\vert x\vert-\vert 1-x\vert$,
    3. $ f(x)=\vert\cos x\vert+1$.
  2. Atrisināt vienādojumus
    1. $ \vert 2x-3\vert=2x-3$,
    2. $ \vert\cos x\vert=\cos x$,
    3. $ \vert x\vert=x+3$,
    4. $ \vert x-3\vert+\vert x+1\vert=4$,
    5. $ 2\vert 3-2x\vert-x-2=x$.
  3. Atrisināt nevienādības
    1. $ \vert 2x-4\vert\geq 6$,
    2. $ \vert 1+x\vert\leq 2$,
    3. $ \vert x-1\vert-\vert x+4\vert>0$,
    4. $ \vert x+3\vert-\vert x+1\vert<2$,
    5. $ \left\vert\frac{x}{x+1}\right\vert>\frac{x}{x+1}$,
    6. $ \left\vert\frac{x+2}{x-1}\right\vert>3$,
    7. $ 2\sqrt{x^2}\geq(x-1)^2+2$,
    8. $ \left\vert\frac{2-3\vert x\vert}{1+\vert x\vert}\right\vert<1$.


Mājas darba uzdevumi


  1. Konstruēt grafikus funkcijām
    1. $ f(x)=\vert 2x-1\vert+3\vert x\vert$,
    2. $ f(x)=\vert 4-x\vert-2\vert 1-x\vert+3$,
    3. $ f(x)=\vert\sin x\vert-2$.
  2. Atrisināt vienādojumus
    1. $ x-\vert 3x-1\vert=3$,
    2. $ \vert 2x-5\vert-\vert 3x+6\vert=6$,
    3. $ \vert\sin x\vert=\sin x$,
    4. $ 4\bigl(\sin^2x-\vert\cos x\vert\bigr)=1$.
  3. Atrisināt nevienādības
    1. $ \vert 3x-4\vert\leq 5$,
    2. $ \vert x^2+3x-4\vert>x^2+3x-4$,
    3. $ \vert 3x-5\vert-\vert 2x+3\vert>0$,
    4. $ 2x^2-7\bigl(\sqrt{x}\bigr)^2\leq 4$,
    5. $ \left\vert\frac{x^2-5x+4}{x^2-4}\right\vert<1$.



nākamais augstāk iepriekšējais saturs Matemātika DU TSC
Nākamais: 2. Funkcijas jēdziens. Vienādas funkcijas. Funkcijas, Augstāk: vallievads2ht Previous: vallievads2ht

2003-05-15