Apskatīsim reālā argumenta tādu funkciju, kas katrai vērtībai no kādas kopas pēc noteikta likuma piekārto telpas vienu vektoru.
Šādu funkciju sauc par reālā argumenta vektorfunkciju un apzīmē . Šī mainīgā vektora koordinātas ir argumenta reālas funkcijas: , , , (visas šīs koordinātu funkcijas ir definētas kopā ).
Kā zināms, vektoru pilnīgi nosaka tā koordinātas. Tāpēc uzdot vektorfunkciju nozīmē uzdot reālas funkcijas , , , . Vektorfunkciju parasti pieraksta šādi:
jeb
kur - koordinātu asu vienības vektori jeb orti.
Ja izvēlamies noteiktu argumenta vērtību , tad šai vērtībai atbilst noteikts pastāvīgs (konstants) vektors
(Šī vektora koordinātas ir reālie skaitļi).
4.2. definīcija. Par divu vektorfunkciju
un
summu sauc šādu vektorfunkciju
un apzīmē:
4.3. definīcija. Par vektorfunkcijas reizinājumu ar reālu skaitli sauc šādu vektorfunkciju
un apzīmē .
Apskatīsim vektorfunkciju , kas definēta punkta kaut kādā apkārtnē, izņemot varbūt pašu šo punktu.
4.4. definīcija. Pastāvīgu vektoru sauc par vektorfunkcijas robežu punktā , ja .
Pieraksta .
No divkāršām nevienādībām
seko, ka
4.5. definīcija. Vektorfunkciju sauc par nepārtrauktu punktā , ja .
Ņemot vērā sakarību, kas pastāv starp vektorfunkcijas robežu un tās koordinātu funkciju robežām, seko, ka vektorfunkcija ir nepārtraukta punktā tad un tikai tad, kad šajā punktā ir nepārtrauktas tās koordinātu funkcijas.
Apskatīsim punkta apkārtnē definētu vektorfunkciju . Punkta apkārtnē izvēlēsimies patvaļīgu punktu un sastādīsim šādu attiecību
Ja šādai attiecībai punktā eksistē robeža, tad šo vektoru, kuru apzīmē , sauc par vektorfunkcijas atvasinājumu punktā . Pie tam vektorfunkciju sauc par diferencējamu punktā .
Tādējādi
Tā kā
tad acīmredzami
jeb